Nacionālā apvienība (NA) 18. novembrī aicina piedalīties ikgadējā neatkarības dienas lāpu gājienā. 18. novembra Lāpu gājiens ir viena no Latvijas Republikas Proklamēšanas dienas svētku tradīcijām, kas aizsākās 2003. gada 18. novembrī kā tobrīd vēl jauniešu apvienības “Visu Latvijai!” veltījums Latvijas valstij tās dibināšanas gadadienā. Katru gadu šis gājiens pulcē aizvien vairāk dalībnieku, jau kopš 2005. gada iesniedzoties vairākos […]
• Latvijas Republikas simtgades svinību ietvaros, 18. novembrī 17.00 notiks simtgades lāpu gājiens. • Pulcēšanās gājienam sāksies no pulksten 16.00 pie K. Ulmaņa pieminekļa. Šajā laikā paredzēta tautas sadziedāšanās. 18. novembra Lāpu gājiens ir viena no Latvijas Republikas Proklamēšanas dienas svētku tradīcijām, kas aizsākās 2003. gada 18. novembrī kā tobrīd vēl jauniešu apvienības “Visu Latvijai!” […]
• Svinot Latvijas simtgadi, lāpu gājienā vienojas divdesmit pieci tūkstoši* dalībnieku.
• Pirms gājiena notikuma dalībnieki, kopā ar Nacionālās apvienības jauniešiem vienojās dziesmās un patriotiskā dzejā.
Valsts svētku mēneša pirmajā Saeiams sēdē otrajā lasījumā atbalstīts likumprojekts godprātīgas attieksmes pret latviešu leģionāriem nodrošināšanai, ierobežota valsts drošību apdraudošu nevalstisko organizāciju darbība un pieņemti citi būtiski likumi
Paldies visiem, kas piedalījās grandiozākajā lāpu gājienā Latvijas vēsturē! Pēc organizatoru aplēsēm gājiens pulcēja apmēram 17 tūkstoši dalībnieku.
Šovakar, 18. novembra vakarā, rudens lietū spoži lakotajās Rīgas ielās bija sapulcējušies vairāk nekā 15 000 cilvēku no visas Latvijas, lai dotos lāpu gājienā, kuru par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 97. gadadienai rīkoja Nacionālā apvienība, RīgaTV24 un biedrība “Sargi valodu un Latviju!”.
18. novembra vakarā Rīgā notiks lāpu gājiens, ko rīko Nacionālā apvienība, sadarbībā ar RīgaTV24 un biedrību “Sargi valodu un Latviju!”. Tajā piedalīties ir aicināts ikviens, kam ir mīļa Latvija. Lāpu gājiens sāksies plkst. 18.00 no Kārļa Ulmaņa pieminekļa un noslēgsies pie Brīvības pieminekļa.
Šogad esam runājuši un sprieduši par Latvijas valsts būtību vairāk nekā iepriekšējos desmit gados, kopā ņemot. Tieši 2014. gadā iekšēju kustību un ārēju norišu dēļ Latvijas sabiedrība piedzīvoja būtiskas izmaiņas. Tās skāra gan pašvērtējumu, gan attieksmi pret savu pagātni un valsti.
