Vērojot procesu, kā tika sadalīti ES augstākie amati, nāk prātā veca anekdote. Cilvēks, kuram visa ģimene dzīvo vienā nelielā telpā, atnāk pie ārsta un sūdzas, ka ir ļoti grūti visiem sadzīvot, nevar vairs izturēt. Ārsts iesaka dzīvoklī paņemt kazu. Cilvēks tā arī izdara, paņem pie sevis dzīvoklī kazu (sauksim viņu vārdā, teiksim, Franss.) Pēc laika […]
Referenduma rezultāts Lielbritānijā ir ES vadības «nopelns». Pirmkārt jau EK ar Žanu Klodu Junkeru priekšgalā katastrofālās politikas rezultāts, mēģinot pārveidot ES, no nacionālu valstu savienības par federālu valsti.
Arī vārdu salikumam par pievienošanos PSRS reiz kabināja liekulīgo “brīvprātīgi”. Kāda starpība, vai piespiedu kvotas nosaucam par “obligātām”, “brīvprātīgām” vai pat par “sajūsmas” kvotām. Par labāko veidu, kā Latvija var palīdzēt bēgļu krīzē, jārunā tad, kad “brīvprātības” jēdziens nebūs jālieto pēdiņās un tiks ņemta vērā Latvijas reālā situācija tāda, kāda tā ir.
Tā vietā, lai atbilstoši demokrātiskas valsts principiem amatpersonas skaidrotu savu pozīciju un atklātās diskusijās meklētu valsts interesēm labākos risinājumus, notiek samierināšanās ar valstij neizdevīgu Eiropas Komisijas pozīciju ar tālejošām negatīvām sekām. Savukārt tie, kas pauž pretēju viedokli, tiek nostumti malā. Jo vājāka kļūst “Vienotība”, jo haotiskāka tās amatpersonu darbība.
Jāsaprot, ka piekrišana abstraktam bēgļu pārvietošanas plānam, neapzinoties tā būtiskās detaļas ir ne tikai dziļi vieglprātīga valsts politika, bet arī bezatbildība pret potenciāli uzņemamajiem bēgļiem. Varbūt Junkeram ir vienalga, bet Latvijai ir skaidri un pārliecinoši jāsaka Eiropai, ka mums gan nav.
NA frakcija strādās pie grozījumiem normatīvos aktos, lai turpmāk lēmumu pieņemšana patvēruma piešķiršanas jautājumos būtu iespējama tikai ar Saeimas balsojumu.
Intervija ar Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli par aktuāliem politiskiem jautājumiem pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2014.gadā.
Jānis Iesalnieks: Pašlaik Latvijas pastāvēšanai ilgtermiņā ir divi galvenie riski – prokremliskais un ultraliberālais – praida kustība, ģimenes lomas nonivelēšana, kas ļoti bīstami ietekmē Latvijas sabiedrības pamatus. Es šos ultraliberāļus uzskatu par tādu pašu ļaunumu kā Kremļa ietekmi.
