Nacionālās apvienības vārdā vēlos teikt lielu paldies ikvienam, kurš piedalījās vēlēšanās un apliecināja uzticību latviskas Latvijas vērtībām! Liels paldies arī visiem, kas aktīvi strādāja un palīdzēja partijai uzrādīt cienīgu rezultātu, neskatoties uz to, ka vēlēšanu kampaņai bija iespējas tērēt desmitiem reižu mazāk līdzekļus nekā konkurentiem.
Pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām “Ir” intervēja sabiedriskās domas aptaujās populārāko sarakstu līderus par būtiskākajiem jautājumiem, kas ir ES dienaskārtībā un partiju programmās.
Vai Eiropā pastiprināsies federalizācijas tendences un nacionālo valstu loma mazināsies? Vai aizvien vairāk lemšanas būs Briselē, nevis Rīgā? Vai tradicionāla ģimene tiks aizsargāta vai atzīta par maznozīmīgu? Visos šajos jautājumos jābūt dzirdamai Latvijas balsij, te visur jābūt pārstāvētam nacionāli un konservatīvi domājošu Latvijas cilvēku viedoklim. Un man ir vēlme un pārliecība to darīt, jo latviešu valoda, ģimene un mīlestība uz Latviju ir man būtiskas vērtības.
Brīvība ir jāaizstāv ik dienas, tas vienmēr bija mūsu vēstījums, tāds tas būs arī turpmāk. Gan informatīvi, gan saimnieciski, gan ar gatavību dot pretsparu kaujā. Garīgi mūs visus apvieno latviešu dziesmās pildītais kaujas gars, mēs to saglabājam, kopjam un attīstam.
Tiekoties ar Ventspils Politiski represēto apvienību, Roberts Zīle aicināja politiski represētos noteikti piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, norādot, ka ir izšķiroši svarīgi, lai tajā tiktu ievēlēti iespējami daudzi Latvijas patrioti, nevis Krievijas interešu īstenotāji.
Vēsturnieks Edvīns Šnore intervijā Latvijas Avīzei: Ja nebūtu Ulmaņa sešu gadu, varbūt mēs tagad te latviski nemaz nerunātu. Tā latviskā pašapziņa, ko toreiz kultivēja, ir nenovērtējama. Bez tās mēs, iespējams, 1991.gadā nemaz nebūtu spējuši atjaunot savu valsti.
Latvijai ir vajadzīgs vienotais tirgus. Vai tas būtu transports vai enerģētika, mēs redzam, ka Latvija jau pašlaik ir izteikti izolēta. Tas ir jāmaina. Tā Roberts Zīle savu nostāju skaidroja Beniluks un Šveices tirdzniecības kameru rīkotajās debatēs Rīgas Ekonomikas augstskolā.
Panākts Baltijas valstu dzelzceļa uzņēmumiem izdevīgs ES dzelzceļa regulējums un ES finansējuma piešķiršana “Rail Baltica” ātrgaitas dzelzceļa projektam, apstādināta Latvijas ostām nelabvēlīga ES regulējuma virzība, stiprinātas aviopasažieru tiesības, termiņuzturēšanās atļauju tirgošanas kaitīgums aktualizēts ES līmenī, panākta ES izpratne par riskiem, ko rada lielās nerezidentu naudas klātbūtne Latvijā, pastāvīgi norādīts uz Krievijas radītajiem riskiem kaimiņvalstīm, darbs pie Baltijas valstu enerģētiskās neatkarības – šie ir darbi, kas raksturo Roberta Zīles darbu Eiropas Parlamentā pēdējos 5 gados.
Jaunatnes likumā pastāvošais jauniešu vecuma robežas definējums pašiem jauniešiem rada virkni problēmu, būtiski ierobežojot viņu nodarbinātības, tālākizglītības un citas iespējas, uzskata Jaunatnes kompetences centra valdes loceklis, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Rihards Kols.
Aivars Ozoliņš, izmantojot to, ka vairums Latvijas cilvēku neinteresējas par starptautisko un Eiropas politiku, lieto melīgas vai puspatiesas interpretācijas un salīdzinājumus, lai vienus “vietējos” politiķus pirms vēlēšanām padarītu melnus vai brūnus, bet citus – baltus. Tā sakot, krāsvielai.
