Junkera fonds nevar aizstāt struktūrfondus un pārmērīgi tekošā konta pārpalikumi atsevišķās dalībvalstīs kaitē eirozonas kopējai darbībai. Proti, jebkura nelīdzsvarotība eirozonas līmenī kaitē tās veiksmīgai darbībai, vienalga vai tā ir ar plusa, vai mīnusa zīmi. Šī ir pirmā reize, kad šāda tipa ziņojumā atsauce uz tekošā konta pārpalikumiem izturēja dažādo interešu spiedienu.
Turpinot jau aizsākto darbu, sniedzot finansiālu atbalstu pašvaldībām energoefektivitātes pasākumu īstenošanai Latvijā, arī nākošajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā no 2014.-2020.gadam, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk – VARAM) šiem mērķiem izdevies piesaistīt finansējumu 31,4 milj.eiro apmērā. ES fondu līdzekļi būs pieejami pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai atbilstoši pašvaldību integrētās attīstības programmām, pašvaldību ēku renovācijai […]
Romāns Naudiņš: „Ikviena reģiona attīstība ir cieši saistīta ar labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi. Tāpēc būtiski, ka VARAM ir izcīnījusi iespēju novirzīt ES fondu finansējumu praktisku jautājumu sakārtošanai pašvaldībās.”
Notikušajā konferencē Rīgā “ES nauda Latvijai – pagrieziena punkts”, R. Zīle arī uzsvēra, ka nākošie septiņi gadi ES budžeta ietvaros dod Latvijai reālu iespēju tikt gan pie modernas dzelzceļa līnijas, ar kuru Baltijas valstis tiktu beidzot savienotas ar pārējo ES, gan arī uzlabot savu enerģētisko drošību.
Kopējā tendence uz ES budžeta samazināšanu, kā arī asie strīdi budžeta sarunās liecina par solidaritātes mazināšanos ES un lielo dalībvalstu interešu izvirzīšanos priekšplānā. Tā kā Latvija ir, un domājams vēl ilgi būs t.s. kohēzijas valsts, kura no ES budžeta vairāk saņem, nekā tajā iemaksā, ir skaidrs, ka šī kopējā tendence nenāk mums par labu
Mazajām pašvaldībām perifērijā vislielākā problēma ir ceļu infrastruktūras sliktais stāvoklis, kas kavē uzņēmējdarbību un tūrisma attīstību, kā arī ļoti ierobežo darba iespējas lielākā attālumā no dzīvesvietas.
Lietuvas satiksmes ministrs Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komiteja nekliedē bažas, ka Lietuva savas prezidentūras laikā varētu bremzēt “Rail Baltica” otrās kārtas virzību.
