Guntis Kalme ir teologs, vēsturnieks, vairāku grāmatu un publikāciju autors, vienlaikus viņš ir neatlaidīgs brīvības cīnītājs, savas tautas gara mantu aizstāvētājs un kopējs. Šogad viņam aprit 60 gadu. Par vērtībām, tautu, brīvību un Baznīcu ar Gunti Kalmi sarunājas Liene Ozola. – Gan intervijās, gan publiskās uzstāšanās reizēs jūs daudz esat runājis par brīvību. Es vēlētos lūgt […]
Spriest par bezgalību pieaugušam cilvēkam varbūt nav pieklājīgi. Šādas pārdomas drīzāk piestāv bērniem. Viņi prot uzdot vissarežģītākos jautājumus. Šie jautājumi reizēm ir arī svarīgākie. Latvijas simtā gada sākumā aicinu padomāt par bezgalību. Latvijas simtgades logo sevī ietver bezgalības zīmi. Ļoti precīzs vēstījums. Šogad mēs nesvinēsim tikai apaļu Latvijas jubileju. Mēs arī meklēsim atbildi uz jautājumu […]
Demokrātijas sastāvdaļa ir arī tautas pilsoniskā cīņa par savām kā nācijas tiesībām. Arī citur Eiropā, «veco demokrātiju» ietvaros, tas nenotiek ne viegli, ne vienkārši. Arī tur nācijas turpina cīnīties par savām pamatvērtībām, savu identitāti un teritoriju.
Mums kā nācijai ir viens un kopējs virsuzdevums. Proti – apdzīvot Dieva mums doto Dzimteni Latviju saskaņā ar Viņa mums doto identitāti, t.i., darīt to pēc iespējas latviskāku
‘’Latvijas zeme ir latviešu tautas dzimtā zeme. Šeit izveidojās latviešu garīgā, reliģiskā un politiskā identitāte. (..) Latviešu tautas dabiskās tiesības ir būt sava likteņa saimniekiem, līdzīgi citām nācijām savā suverēnā valstī.’’ Šis ir citāts no mūsu valsts Satversmes preambulas, ko pieņēma 2014. gadā. Toreiz mediju telpā tas aizsāka plašu diskusiju, kuras laikā viens inteliģents cilvēks […]
‘’Latvijas zeme ir latviešu tautas dzimtā zeme. Šeit izveidojās latviešu garīgā, reliģiskā un politiskā identitāte. (..) Latviešu tautas dabiskās tiesības ir būt sava likteņa saimniekiem, līdzīgi citām nācijām savā suverēnā valstī.’’ Šis ir citāts no mūsu valsts Satversmes preambulas, ko pieņēma 2014. gadā. Toreiz mediju telpā tas aizsāka plašu diskusiju, kuras laikā viens inteliģents cilvēks […]
Kādu laiku atpakaļ, polemizējot ar manu publikāciju „Par mūsdienu vērtībām un meklējumiem” (Delfi, 2014. g. 11. dec.), Latvijas Universitātes pasniedzēja Signe Mežinska uzrakstīja nopietnu atbildes rakstu „Vērtības ir jāmeklē” (Delfi, 2014. g. 18. dec.). Neuzsāku diskusiju par šiem visai sabiedrībai būtiskajiem jautājumiem Ziemassvētku un Jaungada brīvdienu laikā, bet šodien, īpaši pēc traģiskajiem notikumiem Parīzē, gribu […]
Ir pienācis laiks atjēgties, ka vērtība ir nevis tas, par ko citi maksā mums, bet gan tas, par ko mēs paši esam gatavi maksāt savas materiālās labklājības vai, ja vajag, pat savas dzīvības cenu. Mums vērtības nav jāmeklē, mums tās ir jāceļ gaismā un godā, jāpiepilda darbos un jāmāca nākamajām latviešu paaudzēm.
Pastāv risks, ka savām rokām, it kā labu nodomu vadīti – atbalstot konservatīvās vērtības – esam panākuši, ka pie varas nāk „krievu pasaules” vadoņi, lai vestu Latvijas valsti Krievijas apskāvienos.
Otrdien, 25.martā, tieslietu ministre Baiba Broka tikās ar Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapu-metropolītu Zbigņevu Stankeviču. Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar garīgo vērtību nozīmi mūsdienu sabiedrībā un nepieciešamo organizatorisko un finansiālo atbalstu to stiprināšanai.
