Rihards Kols: globalizācijas dēļ nav jāzaudē pašidentitātes un jāpārvēršas vienādās amēbās bez tautības, nacionālās piederības un saknēm
Nenoliedzami pēdējās nedēļas galvenais notikums bija britu balsojums par Lielbritānijas atdalīšanos no Eiropas Savienības (ES). Šīs iniciatīvas pretrunīgums izpaudās jau mēnešus pirms paša balsojuma. Latvijas gadījumā galvenā pretruna ir starp absolūti atbalstāmo nacionālās pašnoteikšanās principu, kas tiek īstenots šādā referendumā, un mūsu pašu nacionālajām interesēm, kas līdz šim bija cieši saistītas ar Lielbritānijas pozitīvo lomu […]
Kognitīvā disonanse ir stāvoklis, kurā indivīds vienlaicīgi tic divām savstarpēji izslēdzošām idejām, veic darbības, kas neatbilst paša uzskatiem, vai ir spiests uzzināt informāciju, kas apdraud viņa uzskatus. Šī, manuprāt, ir atbilstoša diagnoze visai Eiropai pēc Madrides Londonas Parīzes Briseles terora aktiem. Vienlaicīgi šausminoties par terora briesmām, tās plaši atspoguļojot medijos, dedzinot svecītes un sērojot, Eiropa […]
Ģeopolitika – zinātne par ģeogrāfijas ietekmi uz starptautisko politiku – ir veids kā racionāli izskaidrot lielvalstu stratēģiju attiecībā pret citām lielvalstīm un, kas ir svarīgākais mums, arī stratēģiju attiecībā uz nelielajām valstīm. Tas ir arī veids kā šo stratēģiju paredzēt, balstoties uz ģeopolitiskās domas adekvātu izpratni. Lai arī vārdu salikums ‘’ģeopolitiskā situācija’’ ir ieguvis teju […]
Jaunā satiksmes ministra Ulda Auguļa pieeja Latvijai ģeopolitiski būtiskajam projektam «Rail Baltica» nav mainījusies kopš 2010.gada, kad viņš pirmo reizi jau pildīja satiksmes ministra pienākumus, prātojot par ātrvilcienu uz Maskavu, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.
Jāstiprina zemessardze un jāatjauno obligātais militārais dienests. Katram vīrietim jābūt elementārām militārajām zināšanām, tās noder arī dzīvē. Nezinu, ko jaunā “cilvēktiesību paaudze” darīs armijā, taču iespējams, ka viņi spēj celt armijas kapacitāti citā nozīmē. Galvenais jauniešus sargāt no datoratkarības un audzināt viņos stipru gribu – tādi vīrieši ir spējīgi gan nodibināt, gan saturēt kopā ģimeni, gan aizstāvēt dzimteni.
Baltijas valstis atrodas specifiskā situācijā – tās ir atdalītas no ES platuma [1435 mm] dzelzceļa tīkla un ir plašā tā sauktā Krievijas [1520 mm] sliežu platuma dzelzceļa tīkla sastāvdaļa. Gan Latvijai un Baltijas valstīm, gan Krievijai sliežu platuma izvēle — un attiecīgā sliežu platuma lobēšana — ir ģeopolitisks solis.
Katram nacionāli domājošam Baltijas valstu pilsonim ir jābūt pārliecinātam, ka viņa valsts intereses ir savstarpēji cieši saistītas – ja vien viena no viņām zaudēs savu neatkarību, tad zaudēs arī citas. Tikai tad, ja visas Baltijas tautas būs negrozāmi pārliecinātas par šīs ciešās savienības vajadzību, tikai tad mūs ienaidnieks neuzdrošināsies apdraudēt mūsu neatkarību.
Par Ukrainu raksta ikviens, tāpēc šķiet, ka var rasties jautājums, ko gan atkal… Vienmēr esmu centies analizēt situāciju ārpus oficiāli iedibinātajiem idejiskajiem rāmjiem. Pēdējā gada notikumi Ukrainā ir radījuši ilūziju, ka ukraiņu cīņu par savu valsti aizstāv teju ikviens, kas nav Krievijas mediju telpas nozombēts. Tomēr, iedziļinoties šajos procesos, redzam, ka tik vienkārši gluži nav. […]
Uzrunājot Eiropas Parlamenta deputātus trešās lielākās Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas (ECR) vārdā, Roberts Zīle norāda uz vēl joprojām esošajiem riskiem neapdomīgi ieviešot Junkera piedāvāto investīciju projektu. Līdztekus Eiropa nedrīkst aizmirst par tās ģeopolitiskajiem pienākumiem un nedrīkst atstāt novārtā Ukrainu, tai skaitā Krimas jautājumu.
