Nacionālās apvienības valde, uzklausot ziņoto, saistībā ar balsojumu valdības sēdē par Murjāņu sporta ģimnāzijas rekonstrukcijai paredzēto līdzekļu pārdali, atzina ministru rīcību, pagaidām neatbalstot sagatavoto lēmumprojektu, par pārdomātu un konstruktīvu.
Mūsu pienākums ir rūpēties par to, lai tradicionālā kultūra tās materiālajā un nemateriālajā izpausmē saglabātos nākamajām paaudzēm. Kultūras mantojuma saglabāšanu kā vienu no nozīmīgākajām kultūras politikas prioritātēm pasaulē uzsver UNESCO. Nemateriālais kultūras mantojums līdzās materiālajam kultūras mantojumam tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem avotiem cilvēces radošumam un kultūras izpausmju daudzveidībai.
Roberta Zīles raksts žurnālā “Bilance” par Latvijas attīstības prioritātēm pēc eiro ieviešanas: ģeopolitiskā izvēle, reemigrācijas pasākumi, taisnīga nodokļu politika, izglītība un ilgtspējīga attīstība, enerģētiskā neatkarība un finanšu sektora sakārtošana.
Valsts pārvaldes lietas cilvēkam ikdienā šķiet kā tāla un nesaprotama pasaule. Kāpēc vajag vai nevajag mainīt nodokļu sistēmu, kā vērtēt uzturēšanās atļauju tirdzniecību, kāpēc NA vēlas ieviest izglītību tikai latviešu valodā, kā vadīt valsts saimniecības politiku? Viss ir ļoti vienkarši, ja paskatīties uz to mazliet savādāk…
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas biedre un deputāte Vineta Poriņa akcijas „Skolas diena” laikā apmeklēs četras mācību iestādes Zemgalē. Skolas diena ļauj izzināt reālo situāciju skolās un izglītībā kopumā, kā arī varu iegūt jaunas idejas darbam politikā.
Pēdējos piecos gados valodas situācija Latvijā pakāpeniski ir pasliktinājusies: divvalodība – jo īpaši lielākajās pilsētās – sāk pieņemties spēkā, neskatoties uz apjomīgajiem līdzekļiem, kuri tērēti valsts valodas apguvei un sabiedrības integrācijas veicināšanai.
Saeimas vairākums noraidīja Nacionālās apvienības iesniegumu iekļaut darba kārtībā grozījumus Izglītības likumā, kas paredzētu visās pirmsskolas izglītības iestādēs pāriet uz apmācību latviešu valodā. Visu valsts finansēto bērnudārzu pāreja uz apmācībām latviešu valodā ir nepieciešama, lai Latvijā veidotos saliedēta un vienota sabiedrība.
Pašreiz spēkā esošā likuma redakcijā noteiktie izņēmumi jau paver pietiekami plašas iespējas lietot svešvalodas, ko līdz šim augstskolas nebūt ne pietiekami plaši ir izmantojušas. Tāpat arī jāapzinās, ka jebkāda veida svešvalodu lietojuma papildu paplašināšana var notikt vienīgi uz valsts valodas lietojuma samazināšanas rēķina.
Plašsaziņas līdzekļos izskanējusi ziņa, ka Rīgas 40.vidusskolas krievu valodas un literatūras skolotājs Vladislavs Rafaļskis radio ēterā atklāti paziņojis, ka ir nelojāls Latvijas valstij. Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”-TB/LNNK aicina izglītības ministru pievērst uzmanību šim gadījumam un rast risinājumu, lai šādi skolotāji nevarētu strādāt Latvijas izglītības iestādēs. „Esmu gatavs godīgi pateikt, ka esmu šai valstij nelojāls. Es […]
