Šodien lēmām PAR pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējā izglītībā, atbalstot tālākai virzībai Saeimā grozījumus Izglītības likumā un grozījumus Vispārējās izglītības likumā.
Arvien biežāk tiek atgādināts par valdības deklarācijā pausto solījumu – pāreju uz vienotu izglītības standartu mācībām valsts valodā, tomēr pilnīga pāreja līdz 2018. gadam solīta netiek. Šobrīd skolās, kur eksāmenu rezultāti sasniedz 70 un vairāk procentus no iespējamā vērtējuma, mācās tikai 8% no visiem 12. klašu skolēniem. Visās šajās skolās mācības notiek latviešu valodā .
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta rīkojums nozīmē, ka jaunajā mācību gadā Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā, Āgenskalna Valsts ģimnāzijā un Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā uzņemamo skolēnu kopējais skaits samazināsies par vismaz 120 audzēkņiem
Nacionālā apvienība, izmantojot koalīcijas Sadarbības līguma noteikumus, bloķēs Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātos grozījumus Augstskolu likumā. Rektors ir valsts amatpersona, rektoram ir jāvada ne tikai akadēmiskais, bet arī saimnieciskais augstskolas personāls, jāpārstāv augstskola attiecībās ar valsts iestādēm, Ministru kabinetu un Saeimu.
Kultūras mantojuma saglabāšana uztur mūsu identitāti un atmiņas, kas to veido. Atmiņas institūciju uzdevums ir padarīt šo mantojumu pieejamu ikvienam
Šoreiz vēlējos dalīties savās pārdomās ne tik daudz par ārējiem draudiem un iekšpolitiskām kaislībām, cik par lietām, kuras ir vairāk atkarīgas no mums katra individuāli. Reizēm mums kā latviešiem tās šķiet tik pašsaprotamas, ka mēs par tām neaizdomājamies. Viena no lietām, kas atšķir veiksmīgu cilvēku no ne tik veiksmīga, ir spēja pamanīt iespējas tur, kur […]
Ja plašsaziņā aprakstītie augstskolas rektores maiņas iemesli atbilst patiesībai, izglītības ministram ir atbilstoši jāreaģē
Viedoklis par politiskajām aktualitētm un apkopojums no tikšanās ar Kultūras un zinātnes ministri M. Seili, kā arī Aizsardzības ministra kandidātu R. Bergmani.
Nacionālā apvienība atšķiras no citām politiskajām partijām ar to, ka izglītībā tās prioritārais mērķis ir pakāpeniska pāreja uz visu priekšmetu mācīšanu latviešu valodā valsts finansētajās skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs no 2018. gada 1. septembra.
Runāt par patriotisko audzināšanu mēdz uzskatīt par slikto toni – galu galā jebkādu vērtību izcelšana neiederas postmodernajā domā. Tomēr realitātē vienmēr notiek cīņa par cilvēku sirdīm un prātiem – patīk tas vai nē. Arī arguments, ka nedrīkst pieļaut “ideoloģijas” mācīšanu skolās, ir tikai līdzeklis to rokās, kuri grib mācīt savējo ideoloģiju. Tikai pirmajā gadījumā to ar […]
