“Jo ilgāk mēs to velkam, jo vairāk šī problēma samilst,” uzskata Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības, arī vēsturnieks EDVĪNS ŠNORE. Viņš ir viens no tiem, kas atbalsta iniciatīvu par padomju armijai veltītā pieminekļa Pārdaugavā demontēšanu. Tikmēr Ārlietu ministrija (ĀM) drīzāk turas pie uzskata, ka monuments nav nojaucams, jo to neļauj 1994. gada līgums ar Krieviju. […]
Tā kā Uzvaras piemineklim nav nekāda sakara ar apbedījumiem, to nevar uzskatīt par 1994. gada Latvijas-Krievijas vienošanās priekšmetu.
Vēlos paskaidrot, ka PSRS okupācijas režīms īstenoja noziedzīgu Latvijas kolonizāciju, pretlikumīgi iepludinot mūsu valstī 700 000 migrantu no PSRS. Jūsu mēģinājumi izraut citātu no PSRS okupācijas konteksta, kā to dara Vladimirs Lindermans un Krievijas propaganda, ir Latvijas Saeimas deputātu necienīgi
Šie trīs “Vienotības” biedri droši vien ātri atrastu kopīgu valodu ar čekas priekšnieku biedru Vēveri, meklējot un uzrādot dažādus nacionālistiskus elementus
Rīgas mēram Nilam Ušakovam jāatvainojas par aizvadītajā piektdienā sociālos tīklos publicēto karikatūru, pasmejoties par PSRS okupācijas nodarītajiem zaudējumiem Latvijai
Pēc 2. Pasaules kara Eiropas lielvalstis Latviju atdeva Padomju Savienībai un rezultātā mēs vissmagāk cietām no padomju kolonizācijas politikas. Nu Eiropa vēlas, lai mēs „solidāri” dalāmies arī „atbildībā” par tās koloniālās pagātnes kļūdām un uzņemam pie sevis vēl vairāk imigrantu no mums svešām zemēm.
Pēc Atmodas sabiedrībā valdīja vārdos neizteikta cerība, ka situācija „kaut kā dabiski normalizēsies”. Bet repatriācijas programmas nebija iedarbīgas. Tā vietā, lai jautājumu atrisinātu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, to veica pēc lielvalstu interesēm: mums uzspieda civilokupantu integrāciju.
Informējot sabiedrību par Uzvaras parka vēsturi un pārveidojot parku par aktīvās atpūtas zonu, ir jāsper drosmīgi soļi ceļā uz tajā esošā pieminekļa pārveidi vai nojaukšanu. Šī ir viena no sabiedriskajai apspriešanai izvirzītajām idejām, ar ko noslēdzās Nacionālās apvienības rīkotā diskusija par pieminekli Latvijas un Rīgas „atbrīvotājiem”.
Balsojums par totalitārisma simboliem – vai kopējas RP-SC politiskas intereses?
Stokholmas sindroms! – tā pirmajā brīdī, šķiet, gribējās raksturot Reformu partijas nostāju, kopā ar Saskaņas centru Saeimas balsojumā atceļot steidzamību grozījumiem, kuri liegtu totalitāro režīmu simbolikas lietošanu jau 9. maijā. Dziļāks ieskats gan liecina: tā ir mērķtiecīga taktika, kas raksturo reformistu partijas uzņemto kursu.
