Izveidojusies situācija, kas viennozīmīgi rada bažas Latvijas sabiedrībā un rādīs jautājumus arī Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā, ar ko kopīgi jāaizstāv mums būtiskā Rail Baltica finansējuma naudas plūsma, pieprasa iesaistīto pušu adekvātu un atklātu skaidrojumu.
Eiropas Parlamenta komiteju nostāja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā pagaidām nav optimāla dzelzceļa projekta “Rail Baltica” efektīvai attīstībai, uzskata EP deputāts Roberts Zīle
Īsumā par 15. marta Saeimas sēdē būtiskāko: t.s. kopdzīves likuma iniciatīvas noraidīšanu, par ierosinājumu noteikt 16. martu kā oficiālu atceres dienu u.c.
Neskatoties uz triju Baltijas valstu sadarbības līgumiem, kas ratificēti visos parlamentos, prakse tomēr pierāda nepieciešamību steidzami vienoties par šīm detaļām līdz 21. martam, lai nepazaudētu 110 miljonu eiro no CEF 3. konkursa procedūras.
Kā ierasts, pirmsjāņu Saeimas sēde raksturīga ar ārkārtīgu plašu darba kārtību. Rihards Kols iepazīstina ar būtiskāko tajā Nacionālās apvienības skatījumā
Jaunā satiksmes ministra Ulda Auguļa pieeja Latvijai ģeopolitiski būtiskajam projektam «Rail Baltica» nav mainījusies kopš 2010.gada, kad viņš pirmo reizi jau pildīja satiksmes ministra pienākumus, prātojot par ātrvilcienu uz Maskavu, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.
Politiski ir ļoti būtiski, lai Eiropas Parlaments dotu skaidru signālu Eiropas Komisijai un ES Padomei, ka Eiropas trnsporta projekti, ieskaitot „Rail Baltica” ātrgaitas dzelzceļa projektu, nepārprotami ir prioritāte.
Panākts Baltijas valstu dzelzceļa uzņēmumiem izdevīgs ES dzelzceļa regulējums un ES finansējuma piešķiršana “Rail Baltica” ātrgaitas dzelzceļa projektam, apstādināta Latvijas ostām nelabvēlīga ES regulējuma virzība, stiprinātas aviopasažieru tiesības, termiņuzturēšanās atļauju tirgošanas kaitīgums aktualizēts ES līmenī, panākta ES izpratne par riskiem, ko rada lielās nerezidentu naudas klātbūtne Latvijā, pastāvīgi norādīts uz Krievijas radītajiem riskiem kaimiņvalstīm, darbs pie Baltijas valstu enerģētiskās neatkarības – šie ir darbi, kas raksturo Roberta Zīles darbu Eiropas Parlamentā pēdējos 5 gados.
Notikušajā konferencē Rīgā “ES nauda Latvijai – pagrieziena punkts”, R. Zīle arī uzsvēra, ka nākošie septiņi gadi ES budžeta ietvaros dod Latvijai reālu iespēju tikt gan pie modernas dzelzceļa līnijas, ar kuru Baltijas valstis tiktu beidzot savienotas ar pārējo ES, gan arī uzlabot savu enerģētisko drošību.
CEF ir jauns mehānisms ES nozīmes transporta, enerģētikas un digitālo tīklu finansēšanai, kas stāsies spēkā nākamā daudzgadu budžeta (2014-2020) ietvaros. Tā mērķis ir veicināt ES kopumā nozīmīgu pārrobežu projektu īstenošanu, kuri citādi varētu kavēties vai vispār netikt īstenotu dalībvalstu ierobežoto finanšu dēļ.
