Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2014

Eiropas Parlamenta vēlēšanas

▶ Nacionālā apvienība Eiropas parlamenta vēlēšanās ieguva 14,25% balsu. Vēlēšanu rezultāti.

vēlēšanu rezultāti
Plašāka vēlēšanu rezultātu analīze ŠEIT.

___

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – TB/LNNK (NA) startēs ar 14. (pēdējo) kārtas numuru.

Vēlēšanu iecirkņos varēs nobalsot:

  • trešdien, 21.maijā – no 17:00 līdz 20:00,
  • ceturtdien, 22.maijā – no 9:00 līdz 12:00,
  • piektdien, 23.maijā – no 10:00 līdz 16:00,
  • sestdien, 24.maijā – no 7:00 līdz 20:00.

Līdzi jāņem pase vai identifikācijas karte. Noskaidro savu vēlēšanu iecirkni.

Te var iepazīties ar Nacionālās apvienības PROGRAMMU un KANDIDĀTIEM Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Pārējie materiāli šeit.

izvelies14

NA kandidātu saraksts

Roberts Zīle

1. Roberts Zīle

Ekonomikas zinātņu doktors un Eiropas Parlamenta deputāts. Dzimis 1958. gadā.

1997.g. Latvijas Lauksaimniecības universitāte,  ekonomikas zinātņu doktora grāds (Dr.oec).

1981.g. Latvijas Valsts universitāte, diploms ekonomikā, tautsaimniecības plānošanā.

Paveiktais Eiropas Parlamentā
VIDEO

Baiba Broka

2. Baiba Broka

Juriste un tieslietu ministre. Dzimusi 1975. gadā.

2001.g. Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē.

1998. g. Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, augstākā profesionālā izglītība tiesību zinātnēs.

VIDEO

Rihards Kols

3. Rihards Kols

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs. Dzimis 1984. gadā.

2010.g. Vestminsteras universitāte, Lielbritānija, maģistra grāds starptautiskajā diplomātijā.

2008.g. Biznesa augstskola „Turība”, profesionālais bakalaura grāds tiesību zinātnēs.

VIDEO #1   VIDEO #2

Edvīns Šnore

4. Edvīns Šnore

Režisors un vēsturnieks, RigaTV24 raidījumu vadītājs. Dzimis 1974. gadā.

2013.g. Latvijas Universitāte, vēstures zinātņu doktors.

1998.g. Latvijas Universitāte, politikas zinātnes maģistrs starptautiskajās attiecībās.

VIDEO

Edmunds Teirumnieks

5. Edmunds Teirumnieks

Rēzeknes Augstskolas rektors, asociētais profesors un Rēzeknes pilsētas domes deputāts. Dzimis 1977. gadā.

2007.g. Rīgas Tehniskā universitāte, doktora grāds inženierzinātnēs.

2003.g. Rīgas Tehniskā universitāte, inženierzinātņu maģistrs ķīmijā.

2000.g. Rēzeknes Augstskola, vides aizsardzības inženieris – ekotehnologs.

Evija Nagle

6. Evija Nagle

Kocēnu novada domes deputāte, priekšsēdētāja vietniece. Dzimusi 1973. gadā.

2004.g. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola, profesionālais bakalaura grāds uzņēmējdarbībā, uzņēmumu un iestāžu vadītājs.

Uldis Brūns

7. Uldis Brūns

Pašnodarbināts, jurists. Dzimis 1957. gadā.

1991.g. Dienvidaustrālijas Universitāte, diploms tieslietu praksē.

1990.g. Adelaides Universitāte, Austrālija, bakalaura grāds tieslietās.

1985.g. Adelaides Universitāte, Austrālija, bakalaura grāds humanitārajās zinātnēs, specializējoties politikas zinātnē un vēsturē.

Līga Jankova

8. Līga Jankova

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) Bauskas filiāles vadītāja, docente. Dzimusi 1962. gadā.

2011.g. Latvijas Lauksaimniecības universitāte, doktora grāds ekonomikā reģionālās ekonomikas apakšnozarē.

2005.g. RPIVA, maģistra grāds skolvadībā.

2003.g. RPIVA, profesionālais bakalaurs, studiju programma “Mūzikas skolotājs”.

Daiga Kalnbērziņa

9. Daiga Kalnbērziņa

Carnikavas novada domes deputāte, Latvijas Republikas Saeimas sekretāra Dz.Rasnača biroja vadītāja. Dzimusi 1973. gadā.

2009.g. Daugavpils Universitāte, profesionālais maģistra grāds sabiedrības pārvaldē, iestāžu vadītājs.

2002.g. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola, sociālo zinātņu bakalaura grāds psiholoģijā.

Andris Pārups

10. Andris Pārups

Rīgas domes deputāts. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs.
Dzimis 1978. gadā.

2013.g. RTU Rīgas Biznesa skola, maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā.

2003.g. Latvijas Universitāte, sociālo zinātņu maģistrs Eiropas studijās.
2001.g. Vidzemes Augstskola, bakalaura grāds politoloģijā.

Marika Zeimule

11. Marika Zeimule

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ministra biroja vadītāja. Dzimusi 1979. gadā.

2011.g. Biznesa augstskola „Turība”, profesionālais maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā.

2004.g. Latvijas Universitāte, vizuālās mākslas un mākslas vēstures pedagoģe.

Ilze Indriksone

12. Ilze Indriksone

Talsu novada domes deputāte. AS „Talsu autotransports” Pasažieru pārvadājumu daļas vadītāja. Dzimusi 1974. gadā.

2001.g. Latvijas Universitāte, maģistra grāds vides pārvaldībā.

1998.g. Latvijas Lauksaimniecības universitāte, videssaimniecības inženiere.

Ēriks Ezeriņš

13. Ēriks Ezeriņš

VAS „Latvijas gaisa satiksme”, iepirkumu nodaļas vadītājs. Dzimis 1984. gadā.

2013.g. Biznesa augstskola “Turība”, profesionālais maģistra grāds publiskajā pārvaldē.

2006.g. Latvijas Universitāte, bakalaura grāds vadībzinātnē.

Krista Veita

14. Krista Veita

Pašnodarbināta, juriste. Dzimusi 1970. gadā.

2010.g. Latvijas Universitāte, sociālo zinātņu maģistra grāds politikas zinātnē.

2002.g. Latvijas Universitāte, jurista kvalifikācija.

Edgars Jansons

15. Edgars Jansons

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments, jurists. Dzimis 1979. gadā.

2001.g. Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, jurista kvalifikācija.

Māris Klismets

16. Māris Klismets

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Departamenta direktora vietnieks. Dzimis 1976. gadā.

1999.g. Rīgas Tehniskā universitāte, ekonomikas zinātņu maģistra grāds uzņēmējdarbības vadīšanā.

1997.g. Rīgas Tehniskā universitāte, inženierzinātņu bakalaura grāds ekonomikā, muitas vadīšana un nodokļi.

Nacionālās apvienības 4000 zīmju PROGRAMMA 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām

NA pamatmērķis ir nemainīgs – darbojoties gan Eiropas Savienības (ES), gan valsts, gan pašvaldību līmenī, aizstāvēt latviešu tautas un lojālo Latvijas pilsoņu intereses, rūpēties par latviešu nācijas izaugsmi, latviešu valodas un kultūras kopšanu, Latvijas valsts politisko un ekonomisko nostiprināšanos.

NA uzskata, ka Latvijas dalībai ES nav ģeopolitiskas alternatīvas. Latvija vienmēr ir piederējusi Eiropas un Rietumu kultūrtelpai. Latvijas politiķu svarīgākais uzdevums ir, lai ES pieņemtie lēmumi maksimāli atbilstu Latvijas nacionālajām interesēm.

NA darbībai Eiropas Parlamentā izvirza šādas prioritātes:

Nacionālu valstu Eiropa

NA ir pret ES federalizācijas centieniem, jo atbalsta nacionālu Eiropas valstu savienības ideju. „Divu ātrumu” Eiropa vai ES dalīšana „kodolā” un perifērijā novedīs pie ES vājuma un ģeopolitiskās lomas samazināšanās. Jebkuras būtiskas izmaiņas ES līgumos būs Latvijas tautas lēmums.

NA atbalsta brīvu darbaspēka kustību ES, taču uzskata, ka gan ES, gan dalībvalstu politikai ir jāveicina pilsoņu ieinteresētību dzīvot valstī, no kuras tie nākuši. Nedrīkst veidoties ES, kurā “kodols” piesaista ap sevi darbaspēka resursus, audzē ietaupījumus un labklājības līmeni, bet apkārt veidojas nīkuļojoša “buferzona”.

Atbrīvošanās no Krievijas ģeopolitiskās ietekmes

Ir nepieļaujami, ka pēc neatkarības atjaunošanas, Latvijai jau desmit gadu esot ES dalībvalstij, turpinās rusifikācijas procesi, krievu valoda tiek nepamatoti pieprasīta darba tirgū. Krievija aktīvi mēģina radīt ES alternatīvu struktūru – Eirāzijas savienību, kaimiņvalstis ievelkot savas ģeopolitiskās ietekmes zonā. Taču Latvijas nākotne nav atkarīga no tirdzniecības ar Krieviju – tur nonāk tikai 10% no Latvijas eksporta.

NA uzskata, ka ir nepieciešams:

  • stiprināt Latvijas enerģētisko neatkarību no Krievijas un attīstīt saites ar ES enerģijas tirgu, šim nolūkam konsekventi izmantojot ES fondu atbalstu;
  • izbeigt Krievijas monopolu Latvijas gāzes tirgū, atverot tirgu citiem piegādātājiem;
  • uzlabot transporta infrastruktūru ES virzienā, tajā skaitā, īstenot “Rail Baltica” dzelzceļa projektu;
  • ES līmenī vērsties pret Šengenas uzturēšanās atļauju (UA) un pilsonības tirdzniecību, sekojot, lai atļauju izsniegšana ir caurskatāma un kontrolēta; ir jāpārtrauc izsniegt UA pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kas kropļo tirgu, paaugstina cenas un liedz iespēju vietējiem iedzīvotājiem tikt pie sava mājokļa;
  • panākt kopēju ES rīcību attiecībās ar Krieviju, sargāt ES kopējās vērtības un nacionālo valstu pamatintereses;
  • neatbalstīt ES bezvīzu režīma ieviešanu ar Krieviju;
  • sniegt atbalstu Ukrainas, Gruzijas un citu bijušo PSRS republiku rietumnieciski demokrātiskajām tendencēm, palīdzot tām tuvināties ES.

Nodarbinātība un ģimenēm labvēlīga politika

NA uzskata, ka latviešu nācijas pastāvēšanu apdraud emigrācija un zemā dzimstība. Jāturpina darbs pie demogrāfijas un cilvēkdrošības veicināšanas, kā arī ģimenes kā tradicionālas vērtības nostiprināšanas. Svarīgi izmantot visu iespējamo ES fondu atbalstu, lai veicinātu nodarbinātību, veidotu ģimenēm labvēlīgu nodokļu un mājokļu politiku, tā motivējot Latvijas pilsoņus nepamest valsti un atgriezties, veidot savu ģimeni un karjeru Latvijā. Gan Latvijai, gan visai Eiropai ir nepieciešams atbalsts dalībvalstu diasporu politikai.

Ekonomikas izaugsme

ES krīzes pamatā bija finanšu sektora nekontrolēšana un bezrūpīga pieeja budžeta deficīta jautājumā. NA atbalsta stingrāku ES finanšu sektora uzraudzību un komercbanku klientu aizsardzību, lai ES finanšu sistēma būtu ilgtspējīga un to vairs nenāktos glābt uz nodokļu maksātāju rēķina. Svarīgi izveidot pilnvērtīgu ES banku savienību ar kopēju fondu krīzē nonākušo banku glābšanai.

Pārlieka ekonomikas regulācija ES līmenī traucē dalībvalstu ekonomiskajai attīstībai. Tādēļ jāpārskata ES likumdošanas akti, izvērtējot, kuri no tiem veicina ekonomikas attīstību un kuri kavē. ES biznesa konkurencei ir jābūt godīgai, balstītai uz vienādiem noteikumiem visiem. NA strādās, lai tiktu pilnībā atvērts ES pakalpojumu tirgus, kā arī novērsta dalībvalstu diskriminācija Kopējā lauksaimniecības politikā. Strādāsim, lai ES daudzgadu budžeta vidusposma izvērtējumā 2016. gadā izmaiņas ES fondu prioritātēs un nosacījumos atbilstu Latvijas interesēm.

Migrācijas politika

Migrācijas politika būs ES politikas stūrakmens turpmākajos piecos gados. NA ir skaidri principi šajā jomā:

  • uzturēšanās tiesības ES trešo valstu pilsoņiem jāpiešķir, rēķinoties ar viņu sniegto pievienoto vērtību ilgtermiņā;
  • ES dalībvalstīm arī turpmāk jāsaglabā tiesības veidot savu imigrācijas politiku.