Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

STATŪTI

  1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk tekstā – NA) ir nacionāli konservatīva politiska partija, kas uz brīvprātības principiem apvieno Latvijas Republikas pilsoņus kopīgai darbībai šajos Statūtos un NA Programmā norādīto mērķu sasniegšanai.

1.2.  NA darbojas atbilstoši Latvijas Republikas likumiem, šiem Statūtiem un partijas Programmai (citur tekstā – Programma).

1.3. NA ir juridiska persona.

1.4. Kā NA nosaukuma oficiālais saīsinājums tiek lietots: „VL-TB/LNNK”.

1.5. NA galvenais politiskais mērķis ir nodrošināt latviešu tautas pastāvēšanu, attīstību un labklājību savā nacionālā valstī.

1.6. NA uzdevumi ir:

1) NA programmas un ideju popularizēšana un izskaidrošana;

2) jaunu biedru piesaistīšana;

3) nacionāli noskaņoto Latvijas pilsoņu sadarbības veicināšana;

4) iespējami plašākas pārstāvniecības iegūšana vēlētajās varas institūcijās;

5) nacionāli noskaņotu un profesionāli kompetentu pārstāvju izvirzīšana darbam starptautiskajās, valsts un pašvaldību institūcijās.

1.7. Metodes: izvirzītā mērķa sasniegšanai un uzdevumu izpildei NA veic politisku darbību, piedaloties Eiropas Savienības, valsts un pašvaldību vēlēšanās, izvirzot savus pārstāvjus valsts pārvaldes institūcijās, aktīvi piedaloties valsts sabiedriskajā dzīvē, veicot sabiedrības izglītojošo un audzinošo darbu, kā arī sadarbojoties ar līdzīga politiskā virziena organizācijām Latvijā un ārvalstīs.

1.8. NA ir izveidojusies, saplūšanas ceļā apvienojoties partijai „Visu Latvijai!” un Apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (turpmāk tekstā – Dibinātāji). NA kā iegūstošā partija ir Dibinātāju kā pievienojamo partiju tiesību un pienākumu pārmantotāja.

 

  1. Nacionālās apvienības biedri, biedra kandidāti un atbalstītāji

2.1. NA biedri ir Dibinātāju biedri un Statūtos noteiktajā kārtībā par biedriem uzņemtās personas.

2.2. Par NA biedru var kļūt Latvijas Republikas pilsonis, kurš ir ar labu reputāciju, prot latviešu valodu, sasniedzis 18 gadu vecumu, atzīst Programmu un apņemas ievērot Statūtus un Ētikas kodeksu.

2.3. Par NA biedru nevar kļūt tās personas, kuras jebkādā formā aktīvi kalpojušas padomju okupācijas režīmam un ar šo darbību nodarījušas kaitējumu latviešu tautas interesēm, cīnījušās pret Latvijas Republikas suverenitātes atjaunošanu, kā arī personas, kuras ir bijušas vai vēl joprojām ir latviešiem naidīgu organizāciju biedri.

2.4. Lai kļūtu par NA biedru, personai jāiesniedz NA Valdei rakstisks vai elektronisks iesniegums (saskaņā ar Valdes apstiprinātu formu). Divu nedēļu laikā pēc iesnieguma saņemšanas Valde izlemj, vai iesniedzēju atzīt par NA biedra kandidātu. Par NA biedra kandidātu var kļūt persona, kura ir sasniegusi vismaz 16 gadu vecumu.

2.5. Pēc ne mazāk kā viena mēneša pārbaudes laika Valde izlemj, vai attiecīgais NA biedra kandidāts var tikt uzņemts par NA biedru. Valde var uzņemt personu par NA biedru bez pārbaudes laika pēc Priekšsēdētāja vai ne mazāk kā trīs Valdes locekļu rekomendācijas.

(Izteikts ar 09.12.2017. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

2.6. Ja Valde ir noraidījusi personas iesniegumu vai pēc pārbaudes laika atzinusi, ka NA biedra kandidāts nevar kļūt par NA biedru, šī persona ar atkārtotu iesniegumu par uzņemšanu NA var vērsties ne ātrāk kā pēc gada no attiecīgā Valdes lēmuma pieņemšanas brīža.

2.7. NA biedriem tiek noteikta obligāta biedru nauda Valdes noteiktajā apmērā. Biedru nauda maksājama par periodu, kas nav ilgāks par gadu. Pēc personas iesnieguma, ņemot vērā viņas mantisko stāvokli, Valde var lemt par mazāku biedra naudas apmēru iesniedzējam.

2.8. Biedru pienākumi ir:

1) ievērot NA Statūtus, Programmu un Ētikas kodeksu;

2) iespēju robežās piedalīties nodaļu/grupu darbā un NA aktivitātēs;

3) pildīt Kongresa, Valdes, Domes un nodaļas/grupas pieņemtos lēmumus;

4) maksāt Valdes noteikto biedru naudu, ja vien ar Valdes lēmumu nav nolemts citādi;

5) informēt Sekretariātu par savu personas datu, kontaktinformācijas un piederības NA nodaļai izmaiņām;

6) iepazīties ar NA biedru apkārtrakstu un citiem oficiālās informācijas avotiem.

(Izteikts ar 09.12.2017. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

2.9. Biedru tiesības ir:

1) ar balss tiesībām piedalīties savas nodaļas/grupas lēmumu pieņemšanā, kā arī Kongresa lēmumu pieņemšanā, ja viņš no nodaļas vai grupas ir ticis izvirzīts par delegātu;

2) ieteikt delegātus un tikt izvirzītam par delegātu uz NA Kongresu;

3) ieteikt kandidātus un tikt izvirzītam par Priekšsēdētāja vai Valdes locekļa kandidātu;

4) vēlēt un tikt ievēlētam citos NA amatos;

5) Eiropas Parlamenta, Saeimas un pašvaldību vēlēšanās izvirzīt NA deputātu kandidātus un tikt izvirzītam par deputāta kandidātu;

6) saņemt pilnīgu informāciju par NA jebkuros līmeņos notiekošajām aktivitātēm un pieņemtajiem lēmumiem;

7) iesniegt priekšlikumus NA darbības uzlabošanai;

8) paust viedokli par NA biedru un institūciju rīcību;

9) pieteikties dažādu NA institūciju veidotajās darba grupās;

10) piedalīties Valdes un Domes sēdēs, ja tās nav izziņotas kā slēgtas;

11) uz laiku apturēt (kā arī atjaunot) savu darbību NA, ja tā nav savienojama ar dienesta vai amata pienākumu pildīšanas nosacījumiem, par to rakstveidā paziņojot Valdei.

2.10. Biedru kandidātam ir visi Statūtu 2.8.punktā noteiktie biedru pienākumi, izņemot 4) apakšpunktā noteikto. Tā vietā biedru kandidātiem ir jāmaksā biedru kandidāta nauda Valdes noteiktā apmērā par kalendāro mēnesi.

2.11. Biedru kandidātiem ir Statūtu 2.9.punkta 6), 7), 8), 9), 10) un 11) apakšpunktos noteiktās biedru tiesības.

2.12. Biedrs var tikt izslēgts no NA, ja:

1) viņš pārkāpj Statūtus, neievēro Programmu un nepilda Kongresā, Domē, Valdē vai nodaļā/grupā pieņemtos lēmumus;

2) viņš ar savu rīcību diskreditē vai nodara kaitējumu NA;

3) viņš atkārtoti pārkāpj NA Ētikas kodeksu, ko konstatējusi NA Ētikas komisija;

4)    atklājies, ka viņš neatbilst Statūtu 2.2. vai 2.3.punktā norādītajiem kritērijiem;

5) viņš bez attaisnojuma ilgāk par gadu nav maksājis Valdes noteikto biedru naudu.

2.13. Lēmumu par biedra izslēgšanu no NA pieņem Valde (Statūtu 5.5.punkta 14) apakšpunktā minētajos gadījumos – Dome, bet 4.4.punkta 6) apakšpunktā minētajā gadījumā – Kongress). Ja persona tikusi izslēgta no NA, izņemot, ja vienīgais izslēgšanas iemesls bijis biedru naudas nemaksāšana, tā ar atkārtotu iesniegumu par uzņemšanu NA var vērsties ne ātrāk kā pēc diviem gadiem. Ja persona tiek izslēgta no NA un vienīgais izslēgšanas iemesls ir biedru naudas nemaksāšana, tad šī persona kļūst par NA atbalstītāju, bet par biedru atkārtoti var kļūt pēc biedru naudas parāda samaksas.

2.14. Valdes lēmumu par neuzņemšanu NA biedru skaitā vai lēmumu par biedra izslēgšanu no NA persona divu nedēļu laikā pēc lēmuma paziņošanas var rakstiski pārsūdzēt Priekšsēdētājam, kurš mēneša laikā pēc pārsūdzības saņemšanas pieņem galīgo lēmumu.

(Izteikts ar 12.12.2015. un 09.12.2017. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

2.15. NA biedrs jebkurā laikā var izstāties no NA, par to rakstiski vai elektroniski informējot Valdi. NA biedra kandidāts jebkurā laikā var atsaukt savu iesniegumu par uzņemšanu NA, par to rakstiski vai elektroniski informējot Valdi. Šādā gadījumā izstājusies vai savu iesniegumu atsaukusī persona ar atkārtotu iesniegumu par uzņemšanu NA var vērsties ne ātrāk kā pēc gada.

2.16. Periodiski, bet ne biežāk kā reizi 2 gados, pēc Valdes lēmuma var tikt veikta NA biedru pārreģistrācija, kuras termiņā (kuru nosaka Valde, bet kurš nevar būt īsāks par 2 mēnešiem) visiem biedriem jāaizpilda un jāiesniedz Valdei noteiktas formas pārreģistrācijas anketa. Biedri, kuri noteiktajā termiņā anketu nav iesnieguši, ar Valdes lēmumu kļūst par NA atbalstītājiem. atbalstīt, iesniedzot elektronisku vai rakstisku iesniegumu (saskaņā ar Valdes apstiprinātu formu), var kļūt par NA atbalstītāju (citur tekstā – atbalstītājs). Atbalstītājs, iesniedzot Valdē brīvas formas iesniegumu, var jebkurā brīdī paziņot, ka vairs nevēlas būt NA atbalstītājs.

2.17. Personas, kuras kaut kādu iemeslu dēļ nevar vai negrib būt NA biedri, bet vēlas regulāri vai epizodiski piedalīties NA darbībā vai citādi to atbalstīt, iesniedzot elektronisku vai rakstisku iesniegumu (saskaņā ar Valdes apstiprinātu formu), var kļūt par NA atbalstītāju (citur tekstā – atbalstītājs). Atbalstītājs, iesniedzot Valdē brīvas formas iesniegumu, var jebkurā brīdī paziņot, ka vairs nevēlas būt NA atbalstītājs.

2.18. Atbalstītājam ir visi Statūtu 2.8.punktā noteiktie biedru pienākumi, izņemot 4) apakšpunktā noteikto.

2.19. Atbalstītājam ir Statūtu 2.9.punkta 7), 8) un 9) apakšpunktos noteiktās biedru tiesības, kā arī tiesības saņemt informāciju par NA darbību un aktivitātēm, ja vien attiecīgā informācija nav paredzēta vienīgi NA biedriem.

2.20. Atbalstītājs var kļūt par NA biedru Statūtu 2.4.punktā noteiktajā kārtībā. Ja atbalstītājs ir aktīvi piedalījies NA aktivitātēs ne mazāk kā divus mēnešus, tad viņš var kļūt par NA biedru bez pārbaudes termiņa. Tādā gadījumā Valde pēc iesnieguma saņemšanas divu nedēļu laikā izlemj, vai persona var tikt uzņemta par NA biedru.

 

  1. Nacionālās apvienības organizatoriskā struktūra

3.1. Augstākā NA lēmējinstitūcija ir partijas biedru sapulce, kuras pienākumus pilnā apmērā ir tiesīga pildīt Statūtos noteiktā kārtībā no NA biedru vidus izvirzītu pārstāvju (delegātu) sapulce (citur tekstā – Kongress). Kongress var izlemt visus jautājumus, kuri likumā paredzēti biedru sapulces kompetencē.

3.2. Kongresu starplaikā augstākā NA lēmējinstitūcija ir Dome.

3.3. NA izpildinstitūcija, kas vada un pārstāv NA, ir Valde, kuru vada Priekšsēdētājs.

(Izteikts ar 09.12.2017. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

3.4. NA sastāv no teritoriālajām nodaļām un grupām.

 

  1. Kongress

4.1. Kārtējais Kongress sasaucams ne retāk kā reizi kalendārajā gadā. Lēmumu par Kongresa norises vietu, laiku un darba kārtību pieņem Valde. Pārstāvības normu, pārstāvju (delegātu) izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību nosaka Valde ar īpašu lēmumu, kurš ne vēlāk kā mēnesi pirms Kongresa sasaukuma dienas tiek nosūtīts visām NA nodaļām un grupām delegātu izvirzīšanai. Delegātu sastāvā automātiski iekļaujami un par izvirzītiem uzskatāmi (attiecīgi arī informējot par Kongresu) visi Domes, Revīzijas komisijas un Ētikas komisijas locekļi. Kopējais izvirzīto un nodaļu/grupu papildus izvirzāmo delegātu skaits nedrīkst būt mazāks kā 200.

4.2. Kongress ir lemttiesīgs, ja tajā personīgi ir reģistrējusies vairāk nekā puse no izvirzītajiem delegātiem. Kongresa lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem delegātiem, izņemot Statūtu 14.1.punktā noteiktajā gadījumā. Ja no diviem vai vairākiem alternatīviem lēmuma projektiem neviens nav ieguvis klātesošo delegātu balsu vairākumu, atkārtoti tiek balsots par priekšlikumu, kurš ieguvis lielāko balsu skaitu.

4.3. Valde pēc savas iniciatīvas var sasaukt ārkārtas Kongresu. Valdei ir jāsasauc ārkārtas Kongress, ja to pieprasa vismaz desmitā daļa no NA biedriem vai Revīzijas komisija, ja tā konstatējusi rupjus finanšu pārkāpumus partijas darbībā. Ārkārtas Kongress jāsasauc ne vēlāk kā mēneša laikā pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas dienas, darba kārtībā iekļaujot jautājumu(s), kas bijis par pamatu pieprasījuma iesniegšanai. Uz ārkārtas Kongresa norises un lēmumu pieņemšanas kārtību attiecas visi tie paši noteikumi, kas šajos Statūtos attiecas uz kārtējā Kongresa norises un lēmumu pieņemšanas kārtību.

(Izteikts ar 09.12.2017. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

4.4. Tikai Kongress ir tiesīgs:

1) izlemt par NA piedalīšanos partiju apvienības veidošanā vai NA pievienošanos partiju apvienībai;

2) pieņemt un grozīt NA Statūtus;

3) pieņem un grozīt NA Programmu;

4) pieņemt lēmumu par NA nosaukuma maiņu;

5) ievēlēt un atsaukt Priekšsēdētāju, Revīzijas komisijas, Ētikas komisijas locekļus, kā arī daļu Valdes locekļu, atbilstoši Statūtu 6.1.punktā noteiktajam;

6) kā pirmā un galīgā instance pieņemt lēmumu par Priekšsēdētāja izslēgšanu no partijas.

(Izteikts ar 09.12.2017. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

4.5. Kārtējā Kongresā izskata Revīzijas komisijas, Ētikas komisijas un Valdes ziņojumus, kā arī izvērtē partijas darbu laika posmā starp kārtējiem Kongresiem.

4.6. Kongress var izlemt arī jebkuru citu jautājumu (tajā skaitā atceļot jau pieņemtu lēmumu), kas šajos Statūtos nodots Domes, Valdes, nodaļu/grupu vai jebkuru citu NA institūciju kompetencē.

 

  1. Dome

5.1. NA domes (citur tekstā – Dome) sastāvā ir visi Valdes locekļi, vēlēšanu apgabalu pārstāvji, Jaunatnes organizācijas valdes locekļi, Ētikas komisijas vadītājs, NA biedri, kuri ir Saeimas, Eiropas Parlamenta vai pašvaldību domju deputāti, Ministru kabineta locekļi, parlamentārie sekretāri, kā arī NA nodaļu pārstāvji proporcionāli biedru skaitam attiecīgajā nodaļā (pārstāvības normu un pārstāvju izvirzīšanas kārtību nosaka Valde).

(Izteikts ar 09.12.2017. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

5.2. Domes sēdes sasauc Valde ne retāk kā reizi četros mēnešos, par to savlaicīgi informējot visus Domes locekļus. Domes ārkārtas sēdes Valdei jāsasauc pēc Revīzijas komisijas vai vismaz vienas trešās daļas Domes locekļu pieprasījuma, kurā norādāmi izskatāmie jautājumi. Dome ārkārtas sēdē izskata tikai tos jautājumus, kuru dēļ sēde ir sasaukta.

5.3. Domes sēdes vada Priekšsēdētājs vai kāds no viņa vietniekiem. Domes sēde ir lemttiesīga, ja klātesošo Domes locekļu skaits ir vismaz divas reizes lielāks par Statūtos noteikto Valdes locekļu kopskaitu. Dome pieņem lēmumus ar klātesošo Domes locekļu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir Priekšsēdētāja balss vai sēdes vadītāja balss Priekšsēdētāja prombūtnes laikā.

(Izteikts ar 09.12.2017. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

5.4. Līdz Domes pirmajai sēdei, kā arī gadījumos, kad Dome nav lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, tās pilnvaras īsteno Valde.

5.5. Dome:

1) Kongresu starplaikos nosaka NA darbības politiskos virzienus;

2) (Izslēgts ar 12.12.2015.Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

3) apstiprina priekšvēlēšanu programmas Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī citus nacionāla līmeņa programmatiskus dokumentus;

4) (Izslēgts ar 12.12.2015.Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

5) (Izslēgts ar 12.12.2015.Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

6) nosaka principus, saskaņā ar kuriem partijas biedri un nodaļas/grupas var izvirzīt deputātu kandidātus pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

7) pēc Valdes priekšlikuma apstiprina Saeimas un Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu sarakstus;

8) (Izslēgts ar 12.12.2015.Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

9) pēc Valdes un NA Saeimas frakcijas priekšlikumiem apstiprina NA kandidātu Valsts prezidenta amatam;

10) apstiprina Ētikas komisijas iesniegto NA Ētikas kodeksu un tā grozījumus;

11) (Izslēgts ar 12.12.2015.Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

12) (Izslēgts ar 12.12.2015.Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

13) (Izslēgts ar 12.12.2015.Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

14) kā pirmā un galīgā instance pieņem lēmumu par NA biedra izslēgšanu no partijas, ja attiecīgais biedrs ir Valdes (izņemot Priekšsēdētāju), Revīzijas komisijas vai Ētikas komisijas loceklis;

(Izteikts ar 12.12.2015. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

15) (Izslēgts ar 12.12.2015.Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

16) apstiprina Ētikas komisijas un Revīzijas komisijas nolikumus.

5.6. (Izslēgts ar 12.12.2015.Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

5.7. Pirms Domes sēdes izziņošanas Valde var nolemt, ka rīkojama slēgta Domes sēde. Dome sēdes laikā šo lēmumu var pārskatīt. Jebkuras Domes sēdes laikā Dome var nolemt, ka kāds jautājums izlemjams slēgtā Domes sēdē. Slēgtā Domes sēdē var piedalīties tikai Domes un Revīzijas komisijas locekļi. Attiecīgā jautājuma izskatīšanas laikā slēgtā Domes sēdē var tikt pieaicināta piedalīties arī persona, kura ir atbildīga par šo jautājumu vai uz kuru šis jautājums attiecas. Jebkuras Domes sēdes laikā Dome var nolemt, ka sēdē nevar piedalīties neviena pie NA nepiederoša persona, t.i. – personas, kuras nav ne NA biedri, ne biedra kandidāti, ne atbalstītāji.

  1. Valde

6.1. NA valdes (citur tekstā – Valde) sastāvā ir Priekšsēdētājs, 6 NA Saeimas frakcijas deleģēti NA Saeimas deputāti, 1 NA ministru deleģēts Ministru kabineta loceklis, Jaunatnes organizācijas vadītājs, kā arī 9 Valdes locekļi, kurus no Statūtu 6.3.punkta kārtībā sastādītā Valdes locekļu kandidātu saraksta aizklātās vēlēšanās ievēl Kongress. Ja Kongresā ir ievēlēts Priekšsēdētājs, kurš, atbilstoši Statūtu 6.3.punktam, ir iekļauts Valdes locekļu kandidātu sarakstā, tad par viņu Valdes vēlēšanās nodotās balsis netiek skaitītas. Ja Valdes locekļu kandidātu sarakstā ir iekļauts NA Saeimas deputāts, kuru Valdē deleģējusi NA Saeimas frakcija, tad par viņu Valdes vēlēšanās nodotās balsis tiek skaitītas, taču netiek ņemtas vērā Valdes locekļu mandātu sadalē; šīs balsis tiek ņemtas vērā tikai gadījumā, ja kārtējo Kongresu starplaikā kandidāts zaudē Saeimas deputāta mandātu vai NA Saeimas frakcija viņa vietā deleģē citu NA Saeimas deputātu – šādā gadījumā viņš stājas tā Kongresā ievēlētā Valdes locekļa vietā, kurš viņa vietā ieguvis Valdes locekļa mandātu.

(Izteikts ar 12.12.2015., 10.12.2016. un 09.12.2017. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

6.2. Kongresā ievēlētie Valdes locekļi tiek ievēlēti uz pilnvaru termiņu līdz nākamajam kārtējam Kongresam, izņemot Statūtu 6.1.punkta trešajā teikumā noteiktajā gadījumā. Valdes locekļa – NA Saeimas deputāta – pilnvaras tiek apstiprinātas katrā Kārtējā kongresā un tās ir uz Saeimas deputāta pilnvaru laiku, ja vien NA Saeimas frakcija viņu neatsauc, vietā deleģējot citu NA Saeimas deputātu. Ja NA Saeimas frakcija kārtējo Kongresu starplaikā deleģē Valdē Kongresā ievēlētu Valdes locekli, tad par Valdes locekli kļūst arī Kongresā nākamo lielāko balsu skaitu saņēmušais Valdes locekļa kandidāts.

6.3. Valde, jebkura NA nodaļa vai ne mazāk kā 10 NA biedri ne mazāk kā 10 dienas pirms Kongresa sanākšanas dienas ir tiesīgi izvirzīt vienu vai vairākus Valdes locekļu kandidātus. Izvirzīto kandidātu saraksts jāiesniedz Valdei, kura sastāda kopējo Valdes locekļu kandidātu sarakstu, iekļaujot tajā visus izvirzītos kandidātus, kā arī Statūtu 7.3.punkta kārtībā izvirzītos Priekšsēdētāja amata kandidātus. Par kandidātu var izvirzīt arī NA Saeimas deputātu, tajā skaitā tādu, kuru Valdē deleģējusi NA Saeimas frakcija.

(Izteikts ar 12.12.2015. un 09.12.2017. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

6.4. Par Valdes locekļa kandidātu var izvirzīt un ievēlēt par Valdes locekli tikai NA biedru, kurš ir NA biedrs ne mazāk kā vienu gadu (ieskaitot Dibinātāja biedra stāžu) pirms Kongresa sasaukuma. Ja to ar atsevišķu balsojumu atbalsta Kongresa vairākums, tad par Valdes locekļa kandidātu var izvirzīt arī NA biedru, kurš ir NA biedrs mazāk nekā vienu gadu.

6.5. Ja kāds Kongresā ievēlēts Valdes loceklis atkāpjas no Valdes locekļa amata, tad viņa vietā stājas Kongresā nākamo lielāko balsu skaitu saņēmušais Valdes locekļa kandidāts. Ja tāda vairs nav, tad Valde strādā nepilnā sastāvā.

(Izteikts ar 12.12.2015. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

6.6. Valde sanāk uz sēdēm ne retāk kā reizi mēnesī. Valdi sasauc un vada Priekšsēdētājs vai kāds no viņa vietniekiem, ja Priekšsēdētājs kādu apstākļu dēļ to nav spējīgs veikt.

(Izteikts ar 09.12.2017. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

6.7. Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse Valdes locekļu un klātesošs ir Priekšsēdētājs vai vismaz viens no viņa vietniekiem. Valde pieņem lēmumus ar klātesošo Valdes locekļu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir Priekšsēdētāja balss vai sēdes vadītāja balss Priekšsēdētāja prombūtnes laikā.

(Izteikts ar 09.12.2017. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

6.8. Pirms Valdes sēdes izziņošanas Valde var nolemt, ka rīkojama slēgta Valdes sēde; tāpat jebkuras Valdes sēdes laikā Valde var nolemt, ka kāds jautājums izlemjams slēgtā Valdes sēdē. Slēgtā Valdes sēdē var piedalīties tikai Valdes locekļi, vēlēšanu apgabalu pārstāvji un Revīzijas komisijas pārstāvis. Attiecīgā jautājuma izskatīšanas laikā slēgtā Valdes sēdē var tikt pieaicināta piedalīties arī persona, kura ir atbildīga par šo jautājumu vai uz kuru šis jautājums attiecas. Jebkuras Valdes sēdes laikā Valde var nolemt, ka sēdē nevar piedalīties neviena pie NA nepiederoša persona, t.i. – personas, kuras nav ne NA biedri, ne biedra kandidāti, ne atbalstītāji.

(Izteikts ar 09.12.2017. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

6.9. Valde:

1) Kongresa un Domes sēžu starplaikos to noteiktajos ietvaros pieņem politiskus lēmumus;

2) (Izslēgts ar 12.12.2015. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

3) apstiprina NA nodaļu/grupu iesniegtās priekšvēlēšanu programmas pašvaldību vēlēšanām;

4) lemj par pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu, kā arī tautas nobalsošanas (parakstu vākšanas) kampaņu stratēģiju un taktiku;

(Izteikts ar 12.12.2015. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

5) izvirza apstiprināšanai Domē NA deputātu kandidātu sarakstus Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanām;

6) apstiprina NA nodaļu/grupu iesniegtos NA deputātu kandidātu sarakstus pašvaldību vēlēšanām;

7) izvirza apstiprināšanai Domē NA kandidātus Valsts prezidenta amatam;

8) pēc Rīgas nodaļas un NA Rīgas Domes frakcijas priekšlikumiem apstiprina NA kandidātus Rīgas domes priekšsēdētāja un viņa vietnieku amatiem;

9) izvirza NA kandidātus Ministru kabineta locekļu amatos un lemj par citām NA izvirzāmajām amatpersonām valsts pārvaldē;

10) lemj par rīcību pamatojoties uz Revīzijas komisijas ziņojumiem;

11) izvirza NA pārstāvjus sarunām par valdības koalīcijas veidošanu;

12) lemj par NA rīkotajiem pasākumiem, iesniedzamajiem likumprojektiem u.tml.;

13) lemj par darba grupu izveidi, to reorganizāciju un darbības pārtraukšanu, apstiprina to vadītājus un uzklausa darba grupu ziņojumus;

14) organizē Kongresa un Domes sēžu norisi, lēmumu izstrādāšanu un izpildi;

15) izstrādā un pieņem NA budžetu vai finanšu izlietojumu, kā arī pārrauga to;

16) lemj par NA kustāmā un nekustāmā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu;

17) apstiprina un reģistrē izveidotās NA nodaļas un grupas. Ja kādas NA nodaļas vai grupas darbība ir pretrunā ar Statūtiem, Programmu vai Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, lemj par šīs nodaļas/grupas reorganizāciju vai vadītāja atcelšanu;

(Izteikts ar 12.12.2015. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

18) izskata NA grupu, nodaļu, biedru, biedru kandidātu un atbalstītāju iesniegumus;

19) apstiprina un atlaiž Ģenerālsekretāru;

20) pēc Ģenerālsekretāra priekšlikuma apstiprina NA algotos darbiniekus un nosaka viņu atalgojumu;

21) organizē sadarbību ar Jaunatnes organizāciju;

22) apstiprina NA struktūrvienību nolikumus;

23) pēc Ētikas komisijas atzinuma saņemšanas izskata NA biedru ētikas pārkāpumus;

24) lemj citus šajos Statūtos Valdes kompetencē noteiktos jautājumus;

25) lemj jebkurus citus ar NA darbību saistītus jautājumus, kuri nav nodoti kādas citas NA institūcijas kompetencē.

6.10. Tiesiskajās attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī ar privāto tiesību juridiskajām personām, NA atsevišķi ir tiesīgs pārstāvēt Priekšsēdētājs. Šādas tiesības kopīgi (kolektīvi) var realizēt arī ne mazāk kā 9 Valdes locekļi. Valde var pilnvarot vienu vai vairākus Valdes locekļus slēgt noteiktu darījumu vai noteikta veida darījumus.

(Izteikts ar 10.12.2016. un 09.12.2017. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

6.11. Valdes sēdes protokolē sekretārs un protokolu paraksta sēdes vadītājs un sekretārs.

 

  1. Priekšsēdētājs un viņu vietnieki

(Nodaļas nosaukums un visi tās punkti izteikti ar 09.12.2017. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

7.1.  NA Valdes priekšsēdētāju (citur tekstā – Priekšsēdētāju) no Statūtu 7.3.punkta kārtībā izvirzītajiem kandidātiem aizklātās vēlēšanās ievēl Kongress uz pilnvaru termiņu līdz nākamajam kārtējam Kongresam. Ievēlēts ir visvairāk balsis saņēmušais Priekšsēdētāja amata kandidāts.

7.2.  (Izslēgts ar 09.12.2017. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

7.3.  Valde, jebkura NA nodaļa vai ne mazāk kā 20 NA biedri ne mazāk kā 10 dienas pirms Kongresa sanākšanas dienas ir tiesīgi izvirzīt vienu vai vairākus Priekšsēdētāja amata kandidātus. Izvirzīto kandidātu saraksts jāiesniedz Valdei, kura sastāda kopējo Priekšsēdētāja amata kandidātu sarakstu, iekļaujot tajā visus izvirzītos kandidātus.

(Izteikts ar 12.12.2015. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

7.4.  Par Priekšsēdētāja kandidātu var izvirzīt tikai NA biedru, kurš ir NA biedrs ne mazāk kā divus gadus (ieskaitot Dibinātāja biedra stāžu) pirms attiecīgā Kongresa sasaukuma.

7.5.  Kad zināms jaunievēlētās Valdes sastāvs, Priekšsēdētājs no Valdes locekļu vidus ieceļ piecus savus vietniekus.

(Izteikts ar 10.12.2016. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

7.6.  Tikai Priekšsēdētājs vai viņa vietnieks bez īpaša Valdes pilnvarojuma ir tiesīgs kā oficiālu NA pozīciju paust viedokli, kāds nav formulēts Programmā vai citā programmatiskā NA dokumentā. Šādam viedoklim jābūt saskaņā ar Programmu, Kongresā, Domē vai Valdē apstiprināto NA oficiālo viedokli.

7.7.  Ja kādu apstākļu dēļ Priekšsēdētājs nevar vai nespēj pildīt savas funkcijas, viņš savu funkciju veikšanai norīko kādu no saviem vietniekiem, kuram šajā laikā ir visas Priekšsēdētājam ar šiem Statūtiem noteiktās tiesības.

(Izteikts ar 10.12.2016. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

7.8.  Ja Priekšsēdētājs atkāpjas no amata vai citādi to zaudē, tad Priekšsēdētāja pienākumus līdz nākamajam kārtējam Kongresam pilda viņa norīkotais vietnieks. Ja arī tas amatu zaudē, sasaucams ārkārtas Kongress jauna Priekšsēdētāja ievēlēšanai.

(Izteikts ar 10.12.2016. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

  1. Nacionālās apvienības nodaļas un grupas

(Izteikta ar 09.12.2017. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

8.1. NA nodaļas realizē Kongresa, Domes, Valdes un citu NA institūciju lēmumu izpildi Latvijas reģionos, kā arī Programmas nostādņu realizāciju attiecīgajās pašvaldībās. Lai izpildītu šos mērķus, NA nodaļas piedalās pašvaldību vēlēšanās, kā arī aktīvi iesaistās attiecīgās pašvaldības sabiedriskajā dzīvē un veic vietējo iedzīvotāju audzināšanas un izglītošanas darbu NA mērķu un Programmas garā.

8.2. NA nodaļu var izveidot ne mazāk kā 7 NA biedri vai ne mazāk kā 5 NA biedri un vismaz divi atbalstītāji, kuri visi dzīvo vai regulāri uzturas vienā teritoriālajā vienībā. Nodaļas darbībā bez balsstiesībām var piedalīties arī NA biedra kandidāti un atbalstītāji.

8.3. Nodaļas biedru sapulcē lēmums tiek pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem biedriem, izņemot Statūtu 8.4.punktā paredzētajā gadījumā.

8.4. Nodaļu vada nodaļas vadītājs, kuru uz gadu no sava vidus ievēl nodaļas balsstiesīgie biedri, par ievēlēto nodaļas vadītāju paziņojot Valdei un sava vēlēšanu apgabala pārstāvim. Nodaļas biedri var pārvēlēt nodaļas vadītāju pirms termiņa, ja par to nobalso divas trešdaļas no nodaļas balsstiesīgajiem biedriem.

(Izteikts ar 09.12.2017. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

8.5. NA biedrs vienlaicīgi var būt tikai vienas NA nodaļas biedrs. NA biedrs var pāriet citā NA nodaļā par to paziņojot iepriekšējās nodaļas vadītājam, kurš tālāk šo informāciju nodod Sekretariātam.

8.6. Nodaļas rīkojas ar to rīcībā esošajām finansēm un mantu atbilstoši Valdes lēmumiem, nodaļas nolikumam un NA budžetam. Nodaļas vārdā ar mantu un finansēm rīkojas nodaļas vadītājs.

8.7. Bez Statūtu 8.1.punktā minētajiem pienākumiem, nodaļas arī:

1) saskaņā ar Valdes noteiktajām pārstāvības kvotām izvirza delegātus Kongresam;

2) sadarbībā ar sava vēlēšanu apgabala pārstāvi un atbilstoši administratīvās teritorijas īpatnībām, var izstrādāt savu taktiku Programmas mērķu popularizēšanai un īstenošanai;

3) atbild par biedra naudu iekasēšanu no nodaļas biedriem.

8.8. NA nodaļas var tikt veidotas arī ārpus Latvijas Republikas teritorijas esošajos latviešu emigrantu centros. Ārpus LR teritorijas esošo NA nodaļu uzdevums ir veicināt vietējās latviešu kopienas kultūras dzīvi, patriotismu un latviskās identitātes saglabāšanu, kā arī palīdzēt latviešiem atgriezties Latvijā.

8.9. Nodaļas biedru kopsapulcē var tikt pieņemt nodaļas nolikums, kas pēc pieņemšanas iesniedzams Sekretariātā apstiprināšanai Valdē.

8.10. NA grupu var izveidot ne mazāk kā 3 NA biedri. Grupa iespēju robežās pilda nodaļu funkcijas vietās, kur nav iespējams izveidot NA nodaļu. Tāpat grupa var būt nodaļas struktūrvienība, taču tādā gadījumā tai nav tiesību patstāvīgi izvirzīt delegātus Kongresam – delegātus izvirza nodaļa, kuras struktūrvienība ir attiecīgā grupa.

8.11. Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc kārtējā Kongresa visu vienā vēlēšanu apgabalā izveidoto NA nodaļu vadītāji ievēl vienu vēlēšanu apgabala pārstāvi. Vēlēšanu apgabala pārstāvja kandidātus attiecīgā apgabala nodaļu vadītāji var izvirzīt ne vēlāk kā mēneša laikā pēc kārtējā Kongresa. Izvirzītie kandidāti jāiesniedz Sekretariātam, kas tos apkopo un organizē pārstāvju vēlēšanas. Vēlēšanu apgabala pārstāvja vēlēšanās katram attiecīgā apgabala nodaļas vadītājam ir viena balss; ja vairāki kandidāti saņem vienādu balsu skaitu, tad balsojumu izšķir partijas Priekšsēdētājs.

8.12. Ārpus LR teritorijas izveidoto NA nodaļu vadītāji nepiedalās Rīgas vēlēšanu apgabala pārstāvja vēlēšanās. Ja ārpus LR teritorijas ir izveidotas vismaz 3 NA nodaļas, to vadītāji ievēl atsevišķu pārstāvi.

8.13. Vēlēšanu apgabala pārstāvis tiek ievēlēts uz pilnvaru termiņu līdz jaunām pārstāvju vēlēšanām pēc nākamā kārtējā Kongresa. Pirms termiņa vēlēšanu apgabala pārstāvi var atcelt Valde vai, ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas no attiecīgā apgabala nodaļu vadītājiem. Ja vēlēšanu apgabala pārstāvis atkāpies vai ticis atcelts pirms termiņa, Sekretariāts organizē jaunas attiecīgā vēlēšanu apgabala pārstāvja vēlēšanas.

8.14. Vēlēšanu apgabala pārstāvim ir tiesības piedalīties jebkurā Valdes vai attiecīgā vēlēšanu apgabala nodaļas/grupas sēdē, tostarp, ja tā ir slēgta. Iepriekš informējot, vēlēšanu apgabala pārstāvim ir tiesības pieteikt Valdes sēdes darba kārtībai jautājumus, kas skar attiecīgā vēlēšanu apgabala nodaļu darbu.

8.15. Vēlēšanu apgabala pārstāvis ar padomdevēja tiesībām piedalās Statūtu 6.9.punkta 3), 4), 5), 6), 8) un 17) apakšpunktā un 8.9.punktā noteikto lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā attiecībā uz sevis pārstāvēto vēlēšanu apgabalu un tā nodaļām.

 

  1. Sekretariāts

9.1. Sekretariāts ir NA pastāvīgi funkcionējošs birojs, kas veic NA ikdienas darbu, kā arī sagatavo priekšlikumus Valdei par NA saimniecisko un organizatorisko darbību.

9.2. Sekretariātu vada NA ģenerālsekretārs (citur tekstā – Ģenerālsekretārs), kuru apstiprina Valde pēc Priekšsēdētāja priekšlikuma. Ģenerālsekretāram var būt vietnieks, kuru Valde apstiprina pēc Priekšsēdētāja priekšlikuma un kurš pilda Ģenerālsekretāra pienākumus tā prombūtnes laikā.

(Izteikts ar 09.12.2017. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

9.3. Saskaņā ar Valdes pilnvarojumu, Ģenerālsekretārs sagatavo un izdod nepieciešamos rīkojumus sev pakļautajiem darbiniekiem Kongresa, Domes un Valdes lēmumu izpildei, kā arī citu Statūtos paredzēto Sekretariāta uzdevumu izpildei, paraksta finanšu dokumentus.

9.4. Sekretariāts:

1) nodrošina Kongresa, Domes un Valdes sēžu norisi un lēmumu izpildi

2) pārzina vēlēšanu un tautas nobalsošanu kampaņu juridiskos un saimnieciskos aspektus;

3) sadarbojas ar pašvaldību deputātiem, kas ievēlēti ar NA atbalstu;

4) koordinē nodaļu un grupu darbību Kongresa, Domes un Valdes lēmumu izpildei un veicina savstarpējo sadarbību;

5) veic NA biedru apzināšanu, rada atbilstošas izaugsmes iespējas valsts, pašvaldības vai NA darbā un organizē NA biedru izglītošanu;

6) organizē partijas publiskos pasākumus – piketus, mītiņus, ielu gājienus, koncertus, atceres pasākumus u.c.

7) palīdz organizatoriskos jautājumos darba grupu vadītājiem;

8) kārto NA dokumentāciju, nodrošina informācijas apriti starp NA struktūrvienībām, uztur biedru reģistru, veic biedru, biedru kandidātu, atbalstītāju, nodaļu un grupu uzskaiti;

9) pārzina NA mantu un finanšu līdzekļus un Valdes noteiktajā kārtībā rīkojas ar tiem;

10) pieņem biedra naudas iemaksas un ziedojumus, kā arī veic to uzskaiti;

11) Valdes uzdevumā sagatavo atbildes uz iesniegumiem un vēstulēm, kas adresētas NA, Domei, Valdei, Priekšsēdētājam vai tā vietniekiem;

12) pēc Valdes pieprasījuma sniedz Valdei pārskatu par Sekretariāta darbu;

13) izpilda citus ar partijas darbu saistītus pienākumus Valdes un Ģenerālsekretāra uzdevumā.

9.5. Sekretariāta struktūru un darba organizāciju nosaka Valdes apstiprināts nolikums.

 

  1. Jaunatnes organizācija

10.1. Personas, kuras sasniegušas 14 gadu vecumu un atbalsta NA mērķus un Programmu, var darboties NA Jaunatnes organizācijā (citur tekstā – Jaunatnes organizācija). Visi NA biedri un biedru kandidāti, kuri nav vecāki par 30 gadiem, ir arī Jaunatnes organizācijas biedri.

10.2. Jaunatnes organizāciju vada Jaunatnes organizācijas valde 5 locekļu sastāvā ar Jaunatnes organizācijas vadītāju priekšgalā, kurus uz 1 gada pilnvaru termiņu ievēl Jaunatnes organizācijas biedru vai pārstāvju sapulce. Par Jaunatnes organizācijas valdes locekļiem var būt Jaunatnes organizācijas biedri, kas ir NA biedri un sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu.

(Izteikts ar 12.12.2015. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

10.3. Jaunatnes organizācijas biedriem, kuri nav NA biedri vai biedru kandidāti, ir NA atbalstītāja statuss.

10.4. Jaunatnes organizācija darbojas atbilstoši Valdes apstiprinātam nolikumam.

 

  1. Ētikas komisija

11.1. NA Ētikas komisija (citur tekstā – Ētikas komisija) uzrauga NA Ētikas kodeksa ievērošanu, izvērtē NA biedru, biedru kandidātu un atbalstītāju iespējamos ētikas pārkāpumus. Ētikas komisiju 4 locekļu sastāvā ievēl Kongress uz termiņu līdz nākamā kārtējā Kongresa sasaukumam. Ētikas komisijas locekļu kandidātus ne mazāk kā 10 dienas pirms Kongresa sanākšanas dienas ir tiesīgi izvirzīt Valde, jebkura NA nodaļa vai ne mazāk kā 10 NA biedri.

(Izteikts ar 12.12.2015. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

11.2.  Ētikas komisijas pirmo sēdi divu nedēļu laikā pēc tās ievēlēšanas sasauc Priekšsēdētājs vai kāds no viņa vietniekiem. Šajā sēdē Ētikas komisijas locekļi no sava vidus ievēl Ētikas komisijas priekšsēdētāju. Ētikas komisijas sēde tās priekšsēdētājam jāsasauc, ja to pieprasa kāds no Ētikas komisijas locekļiem. Ētikas komisijas sēdē lēmums tiek pieņemts, ja par to nobalso vismaz 3 Ētikas komisijas locekļi.

(Izteikts ar 09.12.2017. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

11.3.   Ētikas komisija, izvērtējot iespējamos NA Ētikas kodeksa pārkāpumus, ir tiesīga pieprasīt un saņemt NA biedru, biedru kandidātu un atbalstītāju paskaidrojumus.

11.4.  Ētikas komisija Valdei sniedz savu atzinumu par NA Ētikas kodeksa pārkāpumu, pēc kura Valde pārkāpējam var uzlikt sekojošus disciplinārsodus, sākot ar vieglāko un beidzot ar smagāko:

1)  mutisku brīdinājumu;

2)  publisku rājienu;

3)  liegumu noteiktu laiku ieņemt noteiktus amatus NA;

4)  izslēgšanu no NA biedru rindām, biedru kandidātu vai atbalstītāju saraksta.
Šā punkta 3. un 4.apakšpunktā noteiktos disciplinārsodus attiecībā uz Statūtu 5.5.punkta 14.apakšpunktā minētajām personām var uzlikt tikai Dome, bet attiecībā uz Priekšsēdētāju – tikai Kongress.

(Izteikts ar 12.12.2015. un 09.12.2017. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

11.5. Ētikas komisija darbojas atbilstoši Domes apstiprinātam nolikumam.

 

  1. Revīzijas komisija

12.1. NA Revīzijas komisija (citur tekstā – Revīzijas komisija) kontrolē NA institūciju pieņemto lēmumu atbilstību Statūtiem un NA finansiālo darbību. Revīzijas komisiju 4 locekļu sastāvā ievēl Kongress uz termiņu līdz nākamā kārtējā Kongresa sasaukumam. Ja Revīzijas komisijas loceklis noliek savas pilnvaras, viņa vietā stājas nākamais kandidāts, kurš Revīzijas komisijas vēlēšanās Kongresā bija ieguvis visvairāk balsu. Revīzijas komisijas locekļu kandidātus ne mazāk kā 10 dienas pirms Kongresa sanākšanas dienas ir tiesīgi izvirzīt Valde, jebkura NA nodaļa vai ne mazāk kā 10 NA biedri.

(Izteikts ar 12.12.2015. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

12.2. Revīzijas komisijas locekļi nevar ieņemt citus amatus NA, kā arī būt interešu konfliktā NA. Ja šāds stāvoklis tiek konstatēts, Revīzijas komisijas locekļa pienākums ir mēneša laikā to izbeigt.

12.3. Revīzijas komisijas pirmo sēdi divu nedēļu laikā pēc tās ievēlēšanas sasauc Priekšsēdētājs vai kāds no viņa vietniekiem. Šajā sēdē Revīzijas komisijas locekļi no sava vidus ievēl Revīzijas komisijas priekšsēdētāju. Revīzijas komisijas sēde tās priekšsēdētājam jāsasauc, ja to pieprasa kāds no Revīzijas komisijas locekļiem. Revīzijas komisijas sēdē lēmums tiek pieņemts, ja par to nobalso ne mazāk kā 3 Revīzijas komisijas locekļi.

(Izteikts ar 09.12.2017. Kongresa lēmumu par Statūtu grozījumiem)

12.4. Revīzijas komisijas loceklim, kā novērotājam, ir tiesības piedalīties jebkurā Domes, Valdes, nodaļas/grupas vai jebkuras citas NA institūcijas sēdē.

12.5. Revīzijas komisija:

1) ir tiesīga pieprasīt Valdei, nodaļām/grupām un citām NA institūcijām jebkurus to pieņemtos lēmumus un ar finansiālo darbību saistītos dokumentus;

2) ir tiesīga veikt finanšu revīziju, ja rodas šaubas par nelietderīgu vai nelikumīgu līdzekļu izlietošanu;

3) ir tiesīga veikt pārbaudi par jebkuras NA institūcijas lēmuma vai darbības atbilstību Statūtiem, ja rodas šaubas par to neatbilstību Statūtu prasībām;

4) par pārbaudes rezultātiem ziņo Valdei;

5) var pieprasīt un saņemt NA biedru, biedru kandidātu un atbalstītāju paskaidrojumus;

6) pirms katra Kongresa veic NA finanšu revīziju un sagatavo ziņojumu Kongresam par NA finansiālo stāvokli un savu gada laikā veikto darbu;

12.6. Revīzijas komisija darbojas atbilstoši Domes apstiprinātam nolikumam.

 

  1. Nacionālās apvienības finanses un manta

13.1. Lai NA varētu pildīt savus uzdevumus un sasniegt paredzētos mērķus, tai LR normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir tiesības iegūt kustamo un nekustamo īpašumu un veidot finanšu resursus.

13.2. NA īpašumā, pamatojoties uz tiesisko pēctecību (Statūtu 1.8.punkts), ir visi līdzšinējie Dibinātāju finanšu līdzekļi un manta.

13.3. NA un tās struktūrvienības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var veidot savus plašsaziņas līdzekļus.

13.4. NA finanšu resursus veido:

1)Statūtos noteiktajā apmērā maksātā biedru un biedru kandidātu nauda;

2)LR normatīvajos aktos atļauto fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

3)ienākumi, ko dod NA saimnieciskā darbība, un citi ienākumi no finansēšanas avotiem, kas nav aizliegti ar normatīvajiem aktiem.

13.5. Valde uz termiņu, kas nav ilgāks par 5 gadiem, noslēdz līgumu ar zvērinātu revidentu, kurš pārbauda NA saimniecisko un finansiālo darbību, sniedz normatīvajos aktos noteiktos atzinumus un citus nepieciešamos revīzijas pakalpojumus.

 

  1. Nacionālās apvienības darbības izbeigšana, turpināšana vai reorganizācija

14.1. Lēmumu par NA darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju, ieskaitot ar šiem procesiem saistīto NA piederošās mantas un finanšu līdzekļu izlietojumu, Kongress var pieņemt tikai tad, ja par to nobalso vairāk nekā divas trešdaļas no NA biedriem, kas reģistrējušies Kongresam.

14.2. NA darbība var tikt izbeigta vai pārtraukta arī citos LR normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

 

  1. Nobeiguma noteikumi

15.1. Jebkurš NA institūcijas izstrādāts un apstiprināts nolikums vai cits iekšējs NA akts ir spēkā tikai tiktāl, cik tas nav pretrunā ar Statūtiem.

15.2. Tiesības iesniegt pilnībā izstrādātus Statūtu vai Programmas grozījumus ir jebkuram Valdes loceklim, NA nodaļai, NA Saeimas / Eiropas Parlamenta deputātam vai ne mazāk kā 10 NA biedriem. Grozījumi iesniedzami Valdē, kura ne vēlāk kā mēneša laikā pēc grozījumu iesniegšanas dod savu atzinumu, izvērtējot tajā iesniegto grozījumu atbilstību LR normatīvajiem aktiem un saskaņotību ar citiem Statūtu vai Programmas punktiem. Visi iesniegtie Statūtu un Programmas grozījumi, kopā ar tiem pievienotajiem Valdes atzinumiem, iekļaujami tuvākā kārtējā Kongresa darba kārtībā.

Statūti pieņemti “Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Kongresā 09.12.2017.