Saturs

Demogrāfija un tradicionālās vērtības

Pret imigrāciju, Krievijas hibrīdkaru u.c. valsts apdraudējumiem vērstas aktivitātes

Kultūra un identitāte

Tautsaimniecība, vide un reģionālā attīstība

Tieslietas

Pasākumi un konferences, sabiedriskais darbs

Demogrāfija un tradicionālās vērtības

  • Lielāki pabalsti par 4. un katru nākamo bērnu
  • Mājokļa pieejamība 3600 ģimenēm pirmā mājokļa programmas ietvaros
  • Dubultots atbalsts audžuģimenēm
  • Dubultota apgādnieka zaudējuma pensija
  • Palielināts finansiālais atbalsts jaunajām māmiņām
  • Vienkāršota uzturlīdzekļu izmaksas procedūra
  • Valsts garantēto uzturlīdzekļu reforma, kas palīdz atgūt alimentu nemaksātāju parādu valstij, kā arī motivē maksāt uzturlīdzekļus, nosakot transportlīdzekļa vadīšanas aizliegumu un nemaksātāju datu publiskošanu
  • Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būve Smiltenē jauno ģimeņu atbalstam
  • Nodrošināta sociālās apdrošināšana pilnā apmērā  par personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz bērna pusotra gada vecumam un saņem vecāku pabalstu, nosakot, ka vecāku pabalsta saņēmējiem tiek veiktas iemaksas pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai no visa vecāku pabalsta apmēra, nevis tikai no 171 eiro, savukārt bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem iemaksas pensiju apdrošināšanai turpmāk veikt par pirmajiem trīs pabalsta saņemšanas mēnešiem. Tas novērsīs nestrādājošu māmiņu sociālo neaizsargātību, un bērnu kopšanai veltītie gadi neiezīmēs sagaidāmu ievērojamu pensijas u.c. sociālo garantiju kritumu nākotnē, gan radot taisnīgāku pabalstu sistēmu, gan arī labvēlīgus apstākļus dzimstības pieaugumam
  • Paplašināts daudzbērnu ģimeņu loks, kas var saņemt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atlaides, t.i., ne vien tad, ja ģimenei apgādībā ir vismaz 3 nepilngadīgi bērni, bet arī bērni līdz 24 gadu vecumam, ja tie mācās
  • grozījumi Vecāku pabalsta piešķiršanas nosacījumiem, nosakot, ka šo pabalstu var saņemt arī persona, ja tā bijusi nodarbināta pirmsdzemdību atvaļinājuma piešķiršanas brīdī, nevis tikai vecāku pabalsta pieprasīšanas brīdī
  • Paredzēta pētījuma veikšana par ģimeņu, kur bērnus audzina viens pieaugušais, un daudzbērnu ģimeņu situāciju un risinājumiem emigrācijas un augsta nabadzības riska mazināšanai, iesaistot plašu respondentu loku un analizējot citu Baltijas un Eiropas valstu pieredzi, turpmākai demogrāfijas politikas pilnveidošanai
  • Paredzēta programmas “Ģimenei draudzīga pašvaldība” ieviešana, nodrošinot viegli pieejamu informāciju par pašvaldību atbalsta apjomu un programmām ģimenēm, tādējādi veicinot labdabīgu sāncensību starp pašvaldībām
  • Paredzēti pasākumi ģimeņu stabilitātes un vērtības sabiedrībā stiprināšanai – ģimeņu informēšanai par vecāku tiesībām un pienākumiem, laulību tiesiskajām priekšrocībām salīdzinājumā ar nereģistrētu kopdzīvi, kā arī valsts un pašvaldību atbalsta iespējām
  • Paredzētas valsts apmaksātas apmācības jaunajām ģimenēm par laulības civiltiesiskajiem, psiholoģiskajiem, sadzīves, u.c. aspektiem
  • Plānotas aktivitātes ģimeņu stabilitātes stiprināšanai un laulību šķiršanās skaita mazināšanai – pilotprojekts mediācijas ieviešanai ģimenes konfliktu risināšanā. Mediācija ir piemērotāka metode ģimenes konfliktu risināšanai nekā tiesa, taču problēmas rada tās augstās izmaksas.
  • Izstrādātas vadlīnijas par bērnu tiesību un interešu aizsardzību, kad Latvijas valstspiederīgo ģimenes ar bērniem dzīvo citās valstīs – Apvienotā Karaliste, Īrija, Norvēģija un Vācija
  • Nodrošināts valsts finansiālais atbalsts juridiskās palīdzības saņemšanai tiesisko problēmu risināšanai, kas saistītas ar bērnu aprūpes tiesībām Latvijas bērnu vecākiem ārvalstīs

Pret imigrāciju, Krievijas hibrīdkaru u.c. valsts apdraudējumiem vērstas aktivitātes

  • Pieņemti grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas stiprina Latvijas mediju telpas drošību
  • Izveidojot Eiropas Konservatīvo un Reformistu grupā Eiropas parlamentā dominējošu viedokli, ka migrantu piespiedu kvotu sistēma nav pieņemama, pakāpeniski šis viedoklis pieņēmies spēkā un ir mazinājis Eiropas Komisijas neatlaidīgos mēģinājumus to ieviest. Rezultātā mazinājies spiediens uzņemt migrantus Latvijā.
  • Saeimas ikgadējās ārpolitikas debatēs uzsvērts stingrs Latvijas ģeopolitiskajām interesēm atbilstošs Latvijas ārpolitikas kurss, uzsverot NATO nozīmi, atgādinot Krievijas apdraudējumu un kritizējot ES valdošo politkorektumu kā vienu no migrācijas krīzes veicinātājiem
  • Eiropas parlamentā, Saeimā un publiskajā komunikācijā konsekventi uzsvērta organizētās noziedzības iesaiste ES migrācijas krīzes radīšanā, līdzsvarojot plašsaziņas līdzekļu un liberālo spēku veidoto migrācijas atbalsta retoriku
  • Regulāra publiskā komunikācija, analizējot un informējot sabiedrību gan par Krievijas hibrīdkara radīto apdraudējumu, gan imigrācijas no islāma valstīm negatīvajām sekām
  • Dalība vairākās Ukrainas atbalsta un Krievijas nosodījuma publiskajās akcijās
  • Apstiprinātas mediju politikas pamatnostādnes un rīcības plāns to īstenošanai
  • Arī 2016. gadā Nacionālā apvienība kā vienīgā no Saeimā ievēlētajām partijām mērķtiecīgi iestājusies pret migrantu uzņemšanu, veidojot pret šo parādību arī negatīvu sabiedrisko domu desmitiem publikāciju un interviju u.c., sākotnēji pat ļoti nelabvēlīgā plašsaziņas telpā
  • Pieprasījām pārtraukt ANO Bēgļu aģentūras nepatieso un nekorekto kampaņu imigrācijas atbalstam
  • Turpināta arī publiska iestāšanās pret termiņuzturēšanās atļauju migrāciju
  • Mēģināts panākt, ka termiņuzturēšanās atļaujas saņēmējiem, kas to saņēmuši atbilstoši 2010. gadā veiktajiem Imigrācijas likuma grozījumiem (pret NĪ iegādi vai ieguldījumu Latvijas budžetā), atļauju pagarinot, arī jāveic līdzvērtīga iemaksa; tā kā pret šo ideju iestājās koalīcijas partneri no Vienotības, kā arī Saeimas opozīcija, to neizdevās īstenot

Kultūra un identitāte

  • Panākts atbalsts Mežaparka Lielās estrādes renovācijai, palielinot skatītāju vietu skaitu jau 2018.gada Dziesmu un deju svētkos
  • Sagatavots un apstiprināts Latvijas Simtgades plāns ar vairāk kā 800 pasākumiem un plašu sabiedrības iesaisti
  • Atklāts un darbu uzsācis radošo industriju inkubators Rīgā – vienīgais uzņēmējdarbības atbalsta inkubators Rīgā
  • Ar plašu notikumu klāstu 2016.gads atzīmēts kā Raimonda Paula, Jaņa Rozentāla un Jāņa Streiča jubilejas gads
  • Palielināts atbalsts nacionālajam kino: tuvākajā laikā taps tādi darbi kā „Puika ar suni”, Vara Braslas filma bērniem „Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”, Anšlava Eglīša romānā balstītā Annas Vidulejas filma „Homo Novus”, “Dvēseļu putenis”, “Nameja gredzens”, “Bille” u.c.
  • Uzsākta Latvijas Nacionālās enciklopēdijas izveide
  • Aktieru, mūziķu, operas un baleta mākslinieku algu pieaugums no šā gada marta, turpmākajos gados algu pieaugumu paredzot no tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa pieauguma
  • palielināts kritiskais teātru un koncertorganizāciju tehniskā personāla – šuvēju, gaismotāju u.c. atalgojums
  • Atalgojuma pieaugums kultūrizglītības pedagogiem, veikti pirmie priekšdarbi nacionālā pasūtījuma noteikšanai kultūrizglītībā
  • Lai nodrošinātu Okupācijas muzeja restaurāciju nepieciešamajos termiņos, Okupācijas muzejam piešķirts nacionālo interešu objekta statuss
  • Sadarbībā ar mecenātiem konkursā izvēlēts Laikmetīgās mākslas muzeja veidols un panākts atbalsts tā būvniecībai
  • Uzsākta Muzeju krātuvju kompleksa būvniecība
  • Uzsākts darbs Lielo kapu aizsardzībai ar grozījumu Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, lai Rīgas vēsturiskā centra un tās aizsardzības zonā netiktu pieļauti tādi transporta un inženierkomunikāciju infrastruktūras projekti, kuru rezultātā tiek neatgriezeniski zaudēta teritorijas kultūrvēsturiskā vērtība
  • Piešķirts finansējums kritiskā stāvoklī esošo Lielo kapu kapliču restaurācijai
  • Uzsākta apjomīgākā Latvijas kultūras mantojuma digitalizācijas programma
  • Pabeigta trīs Raiņa un Aspazijas muzeju ēku restaurācija (Raiņa muzejs Tadenavā, muzejs – vasarnīca Jūrmalā un muzejs – dzīvojamā ēka Rīgā, Baznīcas ielā), kā arī dzejnieku kolekcijas vēsturisko priekšmetu restaurācija un jaunu ekspozīciju izveide
  • Parakstīts nodomu protokols par suitu kultūrtelpas saglabāšanu
  • Pabeigta Jāņa Akuratera memoriālā muzeja restaurācija
  • Aktīva un veiksmīga sadarbība ar latviešu diasporu pasaulē
  • Apstiprināts finansējums NVO fonda izveidei
  • Piesaistīts ES fondu finansējums, lai nodrošinātu kultūrizglītības vidusskolu modernizāciju
  • Sarīkots pirmais Latvijas kultūru festivāls „Pynu, pynu sītu (Pinu, pinu sietu)”
  • Pieņemts Nemateriālā kultūras mantojuma likums, kas paredz izveidot nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvo sarakstu un neatliekamās saglabāšanas sarakstu
  • Panākta vienošanās ar Eiropas Komisiju par EK atbalstu turpmākai Daugavas stadiona projekta attīstībai; tā teritorijai piešķirts nacionālo interešu objekta statuss, kas sekmēs Daugavas stadiona teritorijas atjaunošanu un nodrošinās iespēju savlaicīgi sagatavot nepieciešamo infrastruktūru 2018. gada Dziesmu un deju svētku norisei
  • Uzsākts darbs pie Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles ēkas
  • Apstiprināta Rīgas pilsētas Brasas apkaimes un Centra apkaimes perifērijas teritorijas revitalizācijas stratēģija, kas paredz ieguldīt ES fondu finansējumu radošo industriju kvartāla, tai skaitā kultūras augstskolu, dizaina un prototipēšanas darbnīcu, infrastruktūras attīstībai
  • Apstiprināta Rīgas pilsētas Šķirotavas apkaimes teritorijas revitalizācijas stratēģija, kas paredz ieguldīt ES fondu finansējumu multifunkcionālas kultūras telpas un skatuves mākslu dekorāciju darbnīcas kompleksa izveidei, ko nākotnē izmantos gan Latvijas Nacionālās operas un baleta izrāžu mēģinājumiem, gan vietējo apkaimju amatierkolektīviem, lekcijām, semināriem, prezentācijām u.c.
  • Valstisks atbalsts no budžeta dažādiem sabiedriski nozīmīgiem kultūras un infrastruktūras projektiem pašvaldībās
  • Panāktas brīvpusdienas skolēniem un braukšanas atvieglojumi pedagogiem Kultūras ministrijas skolās Rīgā

Tautsaimniecība, vide un reģionālā attīstība

  • Romāna Naudiņa vadībā veikts dabasgāzes tirgus reformas noslēdzošais posms, pārtraucot priekšnosacījumus Gazprom monopolam
  • Roberts Zīle izveidojis un vada Eiropas Parlamentā sadarbības grupu “Rail Baltica draugi”, kurā piedalās iesaistīto valstu deputāti, ierēdņi un menedžments
  • Stiprināta Rīgā bāzētā Baltijas valstu kopuzņēmuma autoritāte projekta “Rail Baltica” virzībā, kā arī publisko iepirkumu caurskatāmība, neļaujot atsevišķām interešu grupām apturēt projekta īstenošanu
  • Pieņemta “Zīles – Matīsa” regula par Eiropas Dzelzceļa aģentūru (ERA) – viens no dzelzceļa nozares reformu paketes likumiem ar mērķi veicināt tirgus attīstību: samazināt izmaksas uzņēmumiem, bet patērētājiem nodrošināt lētākus un labākus pakalpojumus. “Zīles – Matīsa” regulas ietvaros Baltijas uzņēmumiem tika panākta atšķirīga kārtība, ļaujot sertifikācijas maksājumiem palikt Baltijā, nevis tikt pārskaitītiem Eiropas Aģentūrai Francijā. Ieviesta Latgales speciālā ekonomiskā zona
  • 52 miljonu eiro novirzīšana Latgales rūpnīcu un infrastruktūras atjaunošanai
  • Pašvaldību ēku energoefektivitātes, uzņēmējdarbības attīstības un teritoriju revitalizācijas pasākumi
  • Plānota jaunu Valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centru veidošana
  • Uzņēmējdarbības veicināšana reģionos, rodot iespēju piesaistīt ERAF finansējumu publiskās infrastruktūras un inženierkomunikāciju attīstībai
  • Pieņemti uzņēmējiem labvēlīgāki nosacījumi nekustamā īpašuma nomai
  • Veicināta pārrobežu sadarbība uzņēmējdarbības un vides jomā
  • Atbalsts pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, ūdenssaimniecības sistēmas attīstībai, atkritumu dalītās vākšanas sistēmas attīstībai un pārstrādes veicināšanai, kultūras mantojuma digitalizācijai, rodot iespēju piesaistīt ES fondu finansējumu
  • Likvidēts Olaines atkritumu izgāztuves piesārņojums
  • Īstenoti četri Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklātie konkursi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai
  • Izveidots „Latvijas e-Indekss” (www.eindekss.lv), kas raksturo pašvaldību un valsts iestāžu e-vides attīstības līmeni
  • Zaļā publiskā iepirkuma principa ieviešana
  • Izstrādāta jauna kārtība piesārņojošo darbību izraisīto smaku ierobežošanai

Tieslietas

  • Tiesu darbinieku, Valsts probācijas dienesta un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku atalgojuma paaugstināšana (kopumā gandrīz 5000 personas)
  • Tiesu teritoriālā reforma Latgalē
  • Maksātnespējas politikas pamatnostādņu apstiprināšana valdībā un Maksātnespējas jomas reformas apstiprināšana Saeimā
  • Pirmajā lasījumā pieņemts likums par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu
  • Sekmīga Valsts valodas centra sabiedrisko palīgu projekta turpināšana
  • Anulēti deputātu mandāti vairākiem pašvaldību deputātiem, kuri pietiekamā apjomā neprot vai nelieto valsts valodu
  • Atbalsts nacionālajām organizācijām un patriotiskajām jauniešu organizācijām: Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai, Latviešu virsnieku apvienībai, Latviešu nacionālo partizānu apvienībai, Latvijas politiski represēto apvienībai, Rīgas politiski represēto biedrībai, zemessardzei, skautiem un gaidām, Mazpulkiem
  • Piesaistot Eiropas Sociālā fonda finansējumu, Latvijā ir uzsāktas plaša mēroga profesionālas apmācības un labākās prakses apmaiņas pasākumi tiesnešiem, prokuroriem, izmeklētājiem un citu juridisko profesiju pārstāvjiem
  • Pabeigta pāreja uz t.s. tīrajām tiesu instancēm
  • Tiesu specializācijas plašāka ieviešana – lietu piekritība vienai konkrētai tiesai
  • Tieslietu padomes apstiprinātās vadlīnijas tiesnešu un tiesu sistēmas piederīgo personu komunikācijai ar plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību
  • Saīsināta satura formas noteikšana konkrētiem tiesas nolēmumiem un pilna sprieduma sastādīšanas lūguma ieviešana
  • Uzlabojot tiesu darbu, tiek paplašinātas elektroniskās vides izmantošanas iespējas saziņā starp tiesu un procesa dalībniekiem – sākotnēji tika izveidota e-vide saziņai ar advokātiem un prokuroriem, plānots pakāpeniski to attīstīt arī attiecībā uz citiem procesa dalībniekiem
  • Tulkošanas reforma civilprocesā un sinhronās tulkošanas ieviešana kriminālprocesā
  • Tiesu noslodzes mazināšanai – alternatīvo ārpustiesas strīdu izšķiršanas iespēju paplašināšana – šķīrējtiesu reformas ieviešana un stingrāka to darbības tiesiskuma uzraudzība, mediācijas iespēju attīstīšana un ieviešana, īpaši ģimenes strīdos, komercstrīdos un darba strīdos
  • Pateicoties uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanai, paaugstinājusies uzturlīdzekļu maksātāju disciplīna un būtiski palielinājies parādnieku vietā valsts izmaksāto līdzekļu atgūšanas apmērs
  • Vienkāršota uzturlīdzekļu izmaksas procedūra
  • Kompleksi risinājumi Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzībai ārvalstīs
  • Izvērtētas iespējas ieviest obligāto notariālo formu darījumos ar nekustamo īpašumu, sagatavoti priekšlikumi krāpšanas apkarošanai nekustamo īpašumu darījumos ar nekustamo īpašumu un korupcijas risku novēršanas valsts amatpersonu darbībā
  • Paveikts nozīmīgs darbs Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Pretkukuļošanas darba grupas izteikto rekomendāciju ieviešanai, nodrošinot Latvijas iestāšanos OECD
  • Būtiski pilnveidotas Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normas, kas regulē gan cīņu ar kukuļdošanu ārvalstu amatpersonām, gan juridiskās personas atbildību par Krimināllikumā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kā arī būtiski paaugstināti maksimālie naudas sodi par noziedzīgiem nodarījumiem
  • Ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācijas pilnveidošanai soda izciešanas laikā un pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma ir īstenoti vairāki nozīmīgi pasākumi, lai mazinātu visus noziedzīgas uzvedības riskus.
  • Lai veicinātu bijušo ieslodzīto veiksmīgu atgriešanos sabiedrībā, 2016. gada oktobrī ir uzsākta jauna pieeja ieslodzīto atkarību mazināšanai jau ieslodzījuma laikā – līdz šim nebijušu resocializācijas programmu īstenošana jaunuzceltajā Olaines Atkarīgo centrā ar 200 ieslodzīto vietām.
  • 2016. gada novembrī tiek uzsākti arī divi nozīmīgi projekti, kuros paredzēts paaugstināt ieslodzījuma vietu un probācijas darbinieku kvalifikāciju, kā arī veicināt bijušo ieslodzīto sekmīgāku atgriešanos sabiedrībā un iekļaušanos darba tirgū. Sešu gadu laikā minētajos projektos dažādos pasākumos plānots iesaistīt vismaz 16 000 ieslodzīto un bijušo ieslodzīto, kā arī apmācīt vismaz 1650 Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta darbiniekus
  • Ieslodzījuma vietu infrastruktūras uzlabošana
  • Uzsākts darbs pie iniciatīvas par valsts vienota jurista kvalifikācijas eksāmenu īstenošanas
  • Ieviesta kriminālatbildība par nesankcionētu dalību citu valstu bruņotajos spēkos vai drošības struktūrās

Pasākumi un konferences, sabiedriskais darbs

  • 18. novembra Lāpu gājiens pulcēja līdz šim lielāko dalībnieku skaitu – ap 17 000 cilvēku
  • 15. maija Vienības autobrauciens ar Latvijas karogiem par godu vienam no Latvijas valsts dibinātājiem un pirmajam valdības vadītājam Kārlim Ulmanim, kā arī svinīgs pasākums vecākajai Latvijas patriotu paaudzei
  • 16. marta karogu aleja pie Brīvības pieminekļa, godinot latviešu leģionārus
  • Starptautiska Baltijas ceļa atcere 23. augustā pie Brīvības pieminekļa
  • Dažādi pasākumi Lāčplēša dienas un latviešu strēlnieku veikuma atzīmēšanai
  • Turpinājām publiski atbalstīt un iesaistīties Latvijas ukraiņu rīkotajos kultūras pasākumos un protestos pret Krievijas īstenoto karu Ukrainā
  • Ikgadējais NA jauniešu vasaras seminārs, piesaistīti jauni biedri un aktīvisti
  • Sadarbības turpināšana ar radniecīgām organizācijām Baltijā, NA jauniešu organizācijas sadarbības veidošana un turpināšana, informācijas apmaiņa ar nacionāli noskaņotu jauniešu organizācijām no Igaunijas, Lietuvas, Zviedrijas, Polijas, Ukrainas, Horvātijas u.c.
  • Sadarbības nostiprināšana un aktivizēšana ar Polijas valdošo partiju “Likums un taisnīgums”, sarunas ar Ukrainas nacionālajiem spēkiem
  • Regulāras lekcijas par politiskiem, vēsturiskiem, ideoloģiskiem, filozofiskiem, stratēģiskiem un taktiskiem u.c. jautājumiem, dziesmu vakari, sportiskas aktivitātes, tikšanās ar ievērojamām vēsturiskām personībām u.c.
  • Intermarium jeb Baltijas – Melnās jūras savienības tēmas aktualizēšana, vairāki publiski pasākumi tās popularizēšanai
  • Pasākumi un aktivitātes Latvijas Brīvības cīņu faktiskā vadītāja ģenerāļa Radziņa piemiņas veicināšanai un iesaiste ģenerāļa Radziņa rakstu krājuma izdošanā
  • Latviešu tradicionālo gadskārtu svinību rīkošana
  • Dalība nacionāla mēroga piemiņas pasākumos un draudzīgo nacionālo organizāciju rīkotajos pasākumos (Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, Latvijas Nacionālo partizānu apvienība, Daugavas vanagi, politiski represētie u.c.), kā arī Lietuvas un Igaunijas sadarbības organizāciju nacionāli nozīmīgu dienu pasākumos
  • Pieminekļa padomju okupantiem nojaukšana Limbažos
  • Krustpils nodaļas uzsākta tradīcija – NA Sporta spēles
  • Par NA Saeimas deputātu ziedojumiem iegādātas nepieciešamas lietas ukraiņu karavīriem: formas, guļammaisi, ekipējuma elementi, termoveļa u.c.
  • Edvīns Šnore izdevis jaunu filmu par baltiešu pretestības kustībām padomju okupācijas gados “Nezināmais karš. Baltijas pretošanās”
  • Riharda Kola veidotā biedrība “Latvijas karogs” turpinājusi uzstādīt lielizmēra Latvijas karogus pašvaldībās
  • Sabiedriskajā telpā ar argumentētu pretēju viedokli līdzsvaroti kreisi liberālo organizāciju centieni nomelnot Stambulas konvencijas pretiniekus un veidot nepatiesu priekšstatu par konvencijas būtību